Kādreiz no ārzemju ceļojumiem veda krūzes un vietējos saldumus. Tā kā laiks, kad mājiniekus varēja pārsteigt ar “Haribo” konfektēm, ir sen pagājis, cilvēki izvēlas oriģinālākus priekšmetus, kas gan pašam, gan tuvajiem atgādinātu par redzētām zemēm un kultūrām. Un šajā ziņā manās rokās gluži nejauši nonākusī Azerbaidžānas džeza mūzikas izlase kalpo par visai spilgtu piemēru.
Jāatzīstas, ka nekad agrāk nebiju iedziļinājies Azerbaidžānas džeza mūzikas vēsturē un zināšanas ap un par šīs valsts mūzikas kultūru aprobežojās ar izplatītāko šī reģiona instrumentu iepazīšanu Valda Muktupāvela lekcijās par pasaules tautu mūziku. Lieliski apzinoties faktu, ka visticamāk šo plati nebūs iespējams iegādāties nekur citur (pat ne interneta lielveikalos), kā vien tās oriģinālajā vidē – kādā Baku veikalā ar gana amizantu nosaukumu, tomēr vēlos vērst uzmanību uz saviem atklājumiem Azerbaidžānas mūsdienu džeza šķērsgriezuma – ‘Azerbaijan Jazz Music Collestion’ analīzē.
Plati ievada slavenas Baku izcelsmes dziedātājas Sevdas Alekperzadehas izpildīts lēns opuss ‘Elvida’, kurā jūtama attāla svinga ritmu klātbūtne un, pateicoties izjustajai surdinētas trompetes partijai, nav ilgi jādomā, kāpēc visupirms prātā nāk Mailza Deivisa vārds. Viens no plates labākajiem, lai arī ne raksturīgākajiem skaņdarbiem.
Ar nākamo dziesmu – pianista un vairāku vēsturisku mūzikas instrumentu pārvaldītāja Jamila Amirova izpildīto ‘The Sun’ platē ieskanas ļoti izteikti austrumu motīvi; dziesmas ievadā dzirdams duduka solo, taču jāteic, ka šeit (gluži kā plates turpinājumā) pirmo reiz sevi piesaka azerbaidžāņu modernā džeza raksturīgākā iezīme – sintezatoru, skaņas ģeneratoru un vienkāršu, vairāk džezrokam raksturīgu ritmu klātbūtne. Nedaudz klasiskāku izpratni par džezu piedāvā Elmāra Fela – 1961.gadā Baku dzimuša pianista kompozīcija ‘Tail’, kas ieturēta labākajās svinga tradīcijās, savukārt tenora saksofona virpinājumi pamatīgi atgādina Džīna Amonsa (Gene Ammons) un Sonija Stita (Sonny Stitt) vai Džonija Grifina daiļradi un spēles manieri.
Vienlaikus savāda un saistoša izklausās austrumniecisku motīvu caurvīta harmonija klavieru izpildījumā pianista un basa spēles meistara Emīla Ibrahima skaņdarbā ‘Qubanin Ag almasi’, ko gluži citādu padara skaņdarba mugurkauls – bossanovas ritms, vietumis spēlējoties arī ar rumbas un sešu astotdaļu ritma zīmējumiem.
Plates aprises pavisam konkrētas padara šobrīd Turcijā dzīvojošā Rovšana Rzajeva 12 minūšu ilgā kompozīcija ‘Karvan’, kura vienā mikslī piedāvā gan svingu, džeza un funk izteiksmes līdzekļus, tā arī ambient noskaņas. Soprāna saksofona solo dzirdama spēcīga skandināvu džeza skolas ietekme; iespējams vilkt paralēles ar Jana Garbareka daiļradi.
Kompānijas “Nokia” oficiālā izplatītāja Azerbaidžānā – firmas “ITC Group” pasūtītā izlase ‘Azerbaijan Jazz Music Collestion’, kā tas arī norādīts diska bukletā, iecerēta kā reklāmas materiāls, lai cituviet popularizētu Azerbaidžānas kultūru, vēsturi, mūziku un mākslu. Savā ziņā – mērķis piepildīts.
Noklausies:
‘Elvida’
[audio:AzerbaijanJazz_Elvida.mp3]
‘Tail’
[audio:AzerbaijanJazz_Tail.mp3]
‘Karvan’
[audio:AzerbaijanJazz_Karvan.mp3]