Profesionālā kretīnisma dēļ nedrīkstētu aizmirst, ka lielas daļas pasaules iedzīvotāju ausis par sev tuvu sauc arī popmūziku. Par vienu no šobrīd aktuālākajiem šī žanra ierakstiem var droši uzskatīt pirms nedēļas Eiropā beidzot izdoto plati ‘I’m Not Dead’, kas ir filadelfietes Elišas Mūras, “Pink” jeb Pinkas ceturtais albums.

Māksliniece, pateicoties jaunās plates pirmā singla ‘Stupid Girl’ vīzdegunīgajam videoklipam, jau paspējusi savam gana plašajam fanu pulkam pievienot jaunus “dusmīgās un pašpuiciskās” dziedātājas tēla cienītājus, kas mūziķes vārdos un darbos atrod ne mazums ironijas (tās tur tiešām netrūkst).

Tiesa, daudziem, kas Pinku pazīst ne tikai mūziķes slavenāko hītu un kliedzošo frizūru dēļ, mākslinieces jaunais albums saistās ar nedaudz mazāk jūsmīgām izjūtām. Ar sava jaunākā izdevuma palīdzību Pinka, iespējams, pati to nemaz negribot, ir gana tieši un konkrēti noformulējusi faktu, ka viņas mūzikā ieturētā “pie-kājas” stāja, iespējams, pašai tās autorei jau ir nedaudz apnikusi. Nebūtu jau brīnums – kopš deju plačus iekustinošā ‘Get This Party Started’ jau pagājuši seši gadi, taču Pinka kā Pinka – tikpat atskabargaina un pinkaina kā tolaik.

Vismaz tā varētu noprast pēc jau pieminētā ‘Stupid Girl’ noklausīšanas. Taču atliek vien ieskanēties ‘I’m Not Dead’ otrajam skaņdarbam, lai rastos jautājums – vai tiešām šī ir viena un tā pati māksliniece? Lirisks balss tembrs, romantikas un pārdomu pilni dziesmu teksti par attiecībām a-la Avrilas Lavinjas stilā (‘Who Knew’), daži vārdi ASV prezidentam liegās kantrī noskaņās (‘Dear Mr.President’), rokmūzika Britnijas Spīrsas izpratnē (‘Cuz I Can’) vai arī hīti brāļu Hensonu daiļrades cienītājiem (‘Leave Me Alone (I’m Lonely)’) – tieši šie skaņdarbi un to raisītās asociācijas “valda” Pinkas jaunākajā albumā, kura pirmais radiohīts absolūti neatspoguļo to, kas darās ieraksta 60 minūtēs.

Lai vēl vairāk sajauktu prātu, jāsecina, ka tieši tās epizodes albumā, kur Pinka dzied akustiskās ģitāras pavadījumā (gan liegais ‘The One That Got Away’, gan arī albuma “apslēptā” dziesma ‘I Have Seen The Rain’, kurā Pinka dzirdama duetā ar savu tēvu), izklausās mūziķes balsij vispateicīgākās un pārliecina visspēcīgāk. Ka`zi – varbūt pēc sešu gadu nobriešanas perioda dusmīgā Pinka iemēģinās roku “adult contemporary” lauciņā?

Taču viss iepriekšminētais nebūtu obligāti jāuztver kā mēģinājums sašust/ironizēt par faktu, ka Pinka vairs neizklausās pēc sevis. Un kuram arī tas vispār interesētu… Svarīgākais ‘I’m Not Dead’ sakarā ir tas, ka pirmoreiz dziesmās, kuras radījusi viena no šībrīža neprātīgākajām popkultūras slavenībām, iespējams saklausīt pašas mūziķes izjūtas, kas savukārt liek domāt, ka māksliniece, iespējams, arī turpmākajos ierakstos mēģinās atsvabināties no sev tik pamatīgi pielipušā puiciskā tēla un lēks iekšā pārpildītajā mūzikas industrijas saldo balāžu “vilcienā”. Lai veicas!

Noklausies:

‘Dear Mr.President’
[audio:Pink_DearMrPresident.mp3]

‘The One That Got Away’
[audio:Pink_TheOneThatGotAway.mp3]

‘I Have Seen The Rain’
[audio:Pink_IHaveSeenTheRain.mp3]