Dienā, kad pirmoreiz oficiāli apstiprinātas baumas par animācijas grupas „Gorillaz” lēnu izjukšanu, laiks pievērsties grupas pirmajam un laikam tad arī pēdējam koncertierakstam DVD formātā, kas nācis klajā pagājušonedēļ.
Skaņa: 4/5
Attēls: 4,5/5
Ekstras: 3,5/5
Emocijas: 4/5
Kā jau to konkretizē DVD apakšvirsraksts ‘Live at the Manchester Opera House”, šeit ticis iemūžināts viens no vairākiem koncertiem, kurus pagājušā gada novembrī Mančestras operas namā sniegusi grupa, pilnā apmērā atskaņojot savu otro studijas plati ‘Demon Days’ un „iesildot” pilsētu 2007.gadā tajā paredzētajam Internacionālajam festivālam.
Kamēr grupas „oficiālie” dalībnieki Mērdoks (Murdoch) un 2D (precīzāk, hologrammas ar viņu attēliem) operas ložā svaidījās ar popkornu, uz skatuves kāpa virkne viesmākslinieku – galvenokārt tie paši, kas piedalījās arī paša albuma ‘Demon Days’ ierakstā, to vidū „De La Soul”, Nene Čerija, Būtijs Brauns, Ike Tērnere, Šons Raiders, „Roots Manuva” un Martina Toplija Bērda, savukārt virs skatuves izvietotajā ekrānā bija skatāmi arī iepriekš ierakstīti „MF Doom”, Denisa Hopera un Ibrahima Ferera veltījumi vairāk vai mazāk muzikālā izskatā. Pārējā laikā ekrānu aizpildīja animatora un „Gorillaz” tēlu autora Džeimija Hjūleta veidotās animācijas.
„Gorillaz” seja un balss Deimons Albarns kopā ar pārējiem mūziķiem – bundzinieku, ģitāristiem un dīdžeju – bija ieņēmusi skatuves dibenplānu, nostājoties priekšā krāsainiem gaismas paneļiem un, tā kā mūziķi netika nekādi apgaismoti, redzamas bija tikai viņu ēnas, radot perfektu ilūziju, ka patiešām uz skatuves muzicē animācijas tēlu grupa. Tiesa, Albarns koncerta izskaņā dziesmas ‘Hong Kong’ laikā iznāca „saulītē” un paklanījās pārpildītā operas nama auditorijai, kas šo viņa soli uzņēma ar ovācijām.
Patiesību sakot, viss koncerts pagāja vienās vienīgās ovācijās un neviltotā priekā – klāt esošie nekaunējās dziesmas ‘Dirty Harry’ laikā, kad skatuvi burtiski pārpildīja bērnu koris, lēkt kājās un mesties trakā dejā starp klausītāju rindām, savukārt ‘Feel Good Inc.’, kad uz skatuves uzlavījās „De La Soul” un sāka savu tekstuālo peroformanci, zāles sajūsmai nebija robežu.
Kā koncerts, tā arī gana askētiskais DVD saturs kopumā nenoliedzami vērtējams ar plus zīmi, taču nepaģēr pārspīlētus sajūsmas spiedzienus. Diskā atrodamā skaņa – stereo, Dolby 5.1 un DTS formātos – piedāvā iespēju pielāgoties ikvienai telpai un audio aparatūrai, savukārt koncerta vizuālās puses kontekstā, šķiet, vislielākā uzslava pienākas jau pieminētajam Džeimijam Hjūletam, kura zīmējumi un animācijas diskā var noskatīties arī atsevišķi.
Taču lieta, kas padara ‘Demon Days’ DVD par patiesi pārsteidzošu ierakstu, ir pēc tā noskatīšanās prātā iešaujošās doma – hei, man taču nekad ‘Demon Days’ albums tā īsti nav paticis, taču tagad man tas šķiet vienkārši lielisks. Ja var ticēt Albarna izteikumiem, tad arī „Gorillaz” izjukšanas gadījumā grupa pēc kāda laika varētu atkal sanākt kopā un radīt jaunus brīnumus. Līdz tam es rekomendēju iegūt savā īpašumā to, ko var nosaukt par ārkārtīgi sirsnīgu un vienkāršu grupas „Gorillaz” portretu.