Sietla. “Nirvana”, “Pearl Jam”, Kenija Džī, Džimija Hendriksa un neatkarīgās ierakstu izdevniecības “Sub Pop” pilsēta. Jaunākais šā leibla atradums – “baroka popgrupa”, kvintets “Fleet Foxes” draud kļūt par vienu no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem neatkarīgās mūzikas pasaulē.

Pirms mēneša nākuši klajā ar debijas albumu, “Fleet Foxes”, domājams, piecietīs, ka šai recenzijā pamatīgu uzmanību pievērsīšu arī gada sākumā klajā nākušajam grupas EP jeb mini-albumam. Pirmkārt, tāpēc, ka šajā EP atrodamās dziesmas nav atrodamas puišu debijas albumā un, līdz ar to, ja tev kāda grupa šķiet īpaši tīkama, tu taču izmantosi jebkuru iespēju, lai dzirdētu ko svaigu un jaunu no šās grupas repertuāra.

Otrkārt, rakstot atsevišķu recenziju par ‘Sun Giant EP’, baidos, ka varētu kļūt pārāk salds un salkans, un nosaukt jauna Mesijas dzimšanu mūzikā vai kā tamlīdzīgi. Jo minētais EP patiesību sakot ir pat labāks par oficiālo grupas debiju. Bet labāk par visu – pēc kārtas.

Paši viņi savu mūziku sauc par “popmūzikas improvizācijām ar baroka harmonijām”. Domā par “Beach Boys” un “Cosby, Stills, Nash & Young” un tu būsi tuvu tam, ko savā mūzikā piedāvā šī Sietlas piecotne. Solista Robina Peknolda balss tonis pamatīgi prātā atsauc citu Amerikas folk-roka talantu – “My Morning Jacket” vārdu. Gribētos to visu saukt par “jauno Amerikas folkmūziku”, kaut arī šoreiz patiešām šis jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Samtaini elektrisko ģitāru toņi savijas ar akustisko ģitāru iespēlēm, elementārām harmonijām, kas “nostrādā” simtprocentīgi. Un, visam pāri – daudzbalsīgs dziedājums, kas ar savu spēku “gāž no kājām”.

‘Sun Giant EP’ ir gaisīgāks par savu “lielo brāli” – īsteni barokālā manierē te uzsvars likts tieši uz puišu trīs un četrbalsīgajiem dziedājumiem, ko pavada galvenokārt akustiskā ģitāra, reizumis dzirdami bandžo toņi. Piemēram, dziesma ‘Drops In The River’ iesākas kā vienas nots burdons, palēnām attīstoties līdz absolūtai kulminācijai. Dziesma ‘English House’, arī veidota, nemitīgi atkārtojot un “apaudzējot” vienu tēmu, noteikti būs atrodama manā 2008.gada labāko dziesmu izlasē. Kaut kādā mērā prasās visu šo EP pielīdzināt pagājušā gada vienam no labākajiem ierakstiem – eksperimentālista “Panda Bear” plati ‘Person Pitch’.

Šī apskata subjekts, albums ‘Fleet Foxes’ savukārt jau vairāk atsaucas uz Amerikas folkmūzikas elementiem un brīžiem pamatīgi atgādina tos pašus jau pieminētos “Cosby, Stills, Nash & Young”. Zinātājiem – kaut kas pa vidu starp ‘Marrakesh Express’ jūtamo kantrī un ‘Guinnevere’ balādiskumu. Tomēr gan savos ritmiskajos, kantrī noskaņās veidotajos opusos, gan lēnajās balādēs “Fleet Foxes” demonstrē apskaužamu harmonijas izjūtu. Jā, salīdzinājumā ar intraverto ‘Sun Giant EP’, albumam ir mazliet “populārzinātniskāka” pieskaņa, taču tā joprojām ir vārda vistiešākajā nozīmē bezzobaini skaista, optimisma un laimes pilna mūzika!

“Fleet Foxes” – ‘White Winter Hymnal’:
[youtube Tic31hOJWcg nolink]

Noklausies:

‘English House’ (no ‘Sun Giant EP’)
[audio:FleetFoxes_EnglishHouse.mp3]

‘Mykonos’ (no ‘Sun Giant EP’)
[audio:FleetFoxes_Mykonos.mp3]

‘Sun It Rises’
[audio:FleetFoxes_SunItRises.mp3]

‘Tiger Mountain Peasant Song’
[audio:FleetFoxes_TigerMountainPeasantSong.mp3]

‘Oliver James’
[audio:FleetFoxes_OliverJames.mp3]