Vēl viens no pašmāju spēcīgākajiem “world fusion” žanra pārstāvjiem – bungu un dūdu grupa “Auļi” – pagājušogad laidis klajā savu otro albumu ‘Auļos’. Un, gluži kā grupa pati sevi piesaka, arī viņu jaunākajā platē nudien nekas cits kā tikai bungas un dūdas praktiski arī nav dzirdams. Toties abu šo sastāvdaļu apvienojumā dzimušo mūzikas enerģiju un spēku nedrīkstētu pārāk zemu novērtēt.

Asociatīvajiem domātājiem (tādiem, kā šo rindu autors) šāda mūzika nedomājot saistās ar savvaļā jājošiem zirgiem, tautiskām “trīsdienu” kāzām Latgalē un citām “bāliņu izdarībām”. Un lai tevi nemulsina šīs frāzes likšana pēdiņās – tas ne tāpēc, lai pasmīkņātu (jo nudien – nav par ko!), bet gan tāpēc, ka, neieslīgstot pārmērīga jūsmošanā, ir pagrūti vārdos atspoguļot “Auļu” mūzikas noskaņu.

Atšķirībā no iepriekš recenzētās apvienības “Lāns” debijas plates, “Auļi” tautas mantojuma un mūsdienu mūzikas sapludināšanai pievērš krietni lielāku nozīmi. Citiem vārdiem sakot, ‘Auļos’ ies pie sirds gan tiem, kas augstu vērtē kvalitatīvu tautas mūziku, gan tiem, kas folklorai pieiet ar mazliet mūsdienīgāku, a-la-“Skyforger” stila skatījumu. Ģīgas burdons ierastā ģitāru “zāģu” vietā, dūdas un bombardes – vienkāršu, bet spēcīgu meldiju izkliedzējas. Tiesa, gluži kā lielākā daļa dūdu/bombaržu mūzikas, arī šī, “Auļu” izpildījumā ir smagnēja un nav baudāma pārāk regulāri (pretējā gadījumā tā visai ātri apnīk un šķietami ieslīgst vienveidībā), taču tas netraucē ‘Auļos’ būt spēcīgas un enerģētiskas tautas mūzikas paraugam.

[youtube 4aDvnc8kh08 nolink]

Noklausies:

Auļos
[audio:Aulji_Auljos.mp3]

Tymsiņš
[audio:Aulji_Tymsinjsh.mp3]

Penicillum
[audio:Aulji_Penicillum.mp3]