O.S.T. ‘Juno (4/5)

junoKanādiešu režisora Džeisona Reitmena (“Thank You For Smoking”) jaunākais garadarbs – filma ‘Juno’ ne tikai ir viena no pretendentēm uz Oskara statueti gada labāko filmu kategorijā – tas ir arī viens no pēdējo gadu veiksmīgākajiem “indie” kinofilmu piemēriem. Taču, aiz cieņas pret tiem, kas vēl šo filmu nav noskatījušies, atturēšos no tālākas jūsmošanas par pašu filmu (un jūsmot IR par ko), jo zinu, cik ļoti apkārtējo sajūsma var “nočakarēt” katra personīgo viedokli. Tā vietā pajūsmošu par filmas skaņu celiņu, kas jau divas nedēļas mani “velk” cauri šim padepresīvajam gadalaikam un ikreiz, aizverot acis, virtuāli iesviež kādā ziedošā pļavā un vasaras saules staru skavās.

Esmu, esmu dzirdējis neskaitāmos viedokļus par to, ka filmu skaņu celiņi “nav nekāda mūzika” un, līdz ar to, nav vērtējama pēc tiem pašiem kritērijiem. Tiesa, šie klaigātāji ir pārāk akli, lai pamanītu, ka jebkuru attēlu, precīzāk – tā noskaņu (lai tā būtu filma vai fotogrāfija) – līdz nepazīšanai var izmainīt mūzika. Lielākā daļa kinofilmu, ja tām noņemtu skaņu celiņu, būtu pārsteidzoši garlaicīgas un tukšas.

Saundtreku, ok – LABU saundtreku otra pozitīvākā iezīme nenoliedzami ir sniegtā iespēja atrast un atklāt jaunus vārdus mūzikā. Reizēm pat žanrus. Gluži kā ‘Juno’ skaņu celiņa gadījumā. OK, neizlikšos par stulbāku nekā esmu – par Beku (tas, kurš Beks Hansens) vai Kalvinu Džonsonu (neviens no abiem nav pārstāvēts šai saundtrekā) dzirdējis esmu gana, taču par viņu pārstāvēto “anti-folk” kustību gan ne. Un savdabīgais, tā īsti pat nedefinētais folkmūzikas apakšžanrs “anti-folk” arī ir filmas ‘Juno’ skaņu celiņa atslēgvārds. Bez sausiem aprakstiem – tā ir mazliet bērnišķīga un neiedomājami optimistiska “divu akordu” folkmūzika, kas lielākoties varētu tikt ierindota akustiskas indīmūzikas plauktā, tā tuvāk mūsdienu dziesminiekiem.

Šo – dziesminiecisko, “anti folk” žanram atbilstošo daļu ‘Juno’ skaņu celiņā lielākoties pārstāv viena daiļā dzimuma pārstāve – Kimja Dosone (Kimya Dawson). Trāpīgākais, ko par šo mazliet “uz augšu” pasisto meiču var teikt, ir tas, ka viņa šobrīd komponē bērnu dziesmu albumu, kuru sauks… ‘Alphabutt’! Filmas ‘Juno’ saundtrekā viņa dzied par došanos prom no mājām, mīlestību, puišiem, sirdssāpēm, taču absolūti ne tajās noskaņās, kādās par šādām lietām būtu ierasts dzirdēt. Zemāk daži teksta fragmenti – noskaņai:

(..)I like boys with strong conviction
and convicts with perfect diction(..) 

if you wanna burn yourself
remember that i love you
if you wanna cut yourself
remember that i love you
if you wanna kill yourself
remember that i love you
call me up before you’re dead
we can make some plans instead.

The flower said “I wish i was a tree”
The tree said “i wish i could be
A different kind of tree”
The cat wished that he was a bee.

Visa šī izteikti draudzīgā un krietni bohēmiskā dziesmu koncepcija netraucē ik pa brīdim starp rindām iepīt teikumus par “lūgšanos katru dienu, lai mūsu prezidenta sastrādātie sūdi vienreiz vērstos par labu”, nemaz nerunājot par jautri izdziedāto rindu “Fuck Bush and fuck this war”. Aptuveni šādi manā iztēlē varētu skanēt “Trīs vīros laivā” Harisa solītā jautrā dziesmiņa uz krāsmatām.

Filmas skaņu celiņam “par labu” ir nākusi arī galvenā aktrise Elena Peidža – tā, kas mazliet trakajā filmā ‘Hard Candy’..ummm… “operēja” vienu “it kā” perversu fotogrāfu. Kā izrādās, tieši viņa ir filmas tapšanas procesā ieteikusi scenārija autoram variantu, ka viņas atveidotā meitene fano par Kimjas Dosones un grupas “The Moldy Peaches” mūziku. Rezultāts sader kā cimds ar roku – sirsnīga komēdija, pilnīgi traks galvenais varonis, kurš fano par pilnīgi traku, bet sirsnīgi skanošu folkmūziku. Kaut kā tā. Un tad jau vēl nedrīkst, vienkārši nedrīkst nepieminēt filmas pēdējo scēnu/skaņu celiņa pēdējo dziesmu, kurā paši aktieri ir iedziedājuši šīs pašas Kimjas Dosones (precīzāk – viņas grupas “The Moldy Peaches”) dziesmu ‘Anyone Else But You’.

[youtube FeqqHjyWWtI nolink]

Lai man piedod pārējie šā skaņu celiņa varoņi (jā, ir arī citi!) par viņu ignorēšanu un “vārīšanos” n-to rindkopu garumā tikai par vienu šā saundtreka varoni. Laikam tāds plašāks temats gadījies. Tiesa, arī par “The Kinks”, Badiju Holliju, “Belle and Sebastian” vai “Mott The Hoople” un viņu versiju par Bovija ‘All The Young Dudes’ varētu sarakstīt ne mazums rindiņu. Un tad jau vēl ir arī sapņainais “Cat Power” opuss ‘Sea of Love’, “Velvet Underground” ‘I’m Sticking With You’ un pašā filmā apspriestie “Sonic Youth” ar patiesi pārsteidzošu balādi ‘Superstar’. Nav ar mani gluži tā kā ar filmas galveno varoni, kas “Sonic Youth” daiļradi nosauca par “troksni”, bet… jāatzīst, ka šī dziesma lika uz grupas daiļradi kopumā paraudzīties mazliet citām acīm.

Lieki teikt, ka viss šis muzikālais mikslis kopā rada a)perfektu pavadījumu lieliskai filmai un b)ideālu mūzikas izlasi, kuru drillēt un drillēt savos ai-podos un disku spēlmaņos. Vēl viens, visnotaļ izdevies posms “vērtīgo” skaņu celiņu plejādē, blakus ‘Almost Famous’, ‘Lost In Translation’, ‘Garden State’, ‘High Fidelity’, ‘Life Aquatic with Steve Zissou’… nu jā, tad jau jāmin arī ‘Forrest Gump’, ‘Pulp Fiction’, ‘Trainspotting’… Vienvārdsakot, turpiniet savu listi komentāros un ļoti rūpīgi apsveriet ‘Juno’ iekļaušanu tajā.

Noklausies:
Kimya Dawson – Loose Lips
[audio:Juno_LooseLips.mp3]

Sonic Youth – Superstar
[audio:Juno_Superstar.mp3]

Michael Cera And Ellen Page – Anyone Else But You
[audio:Juno_AnyoneElseButYou.mp3]

Saraksts:
1. Barry Louis Polisar – All I Want Is You (2:37)
2. Kimya Dawson – My Rollercoaster (0:53)
3. The Kinks – A Well Respected Man (2:41)
4. Buddy Holly – (Ummm, Oh Yeah) Dearest (1:53)
5. Mateo Messina – Up the Spout (0:53)
6. Kimya Dawson – Tire Swing (3:07)
7. Belle & Sebastian – Piazza, New York Catcher (3:01)
8. Kimya Dawson – Loose Lips (2:24)
9. Sonic Youth – Superstar (4:06)
10. Kimya Dawson – Sleep (0:52)
11. Belle & Sebastian – Expectations (3:35)
12. Mott the Hoople – All the Young Dudes (3:35)
13. Kimya Dawson – So Nice So Smart (2:47)
14. Cat Power – Sea of Love (2:20)
15. Antsy Pants – Tree Hugger (3:14)
16. The Velvet Underground – I’m Sticking with You (2:29)
17. The Moldy Peaches – Anyone Else but You (2:58)
18. Antsy Pants – Vampire (1:20)
19. Michael Cera and Ellen Page – Anyone Else but You (1:56)

4 thoughts on “O.S.T. ‘Juno (4/5)

  1. Nejauši trāpīju šajā blogā. Ja “tas, nu, tā”, tad pāris skaņu celiņu komentētāju sarakstam:

    1. filmai “Shortbus” – pirmkārt, kā muzikāls cimds kinematogrāfiskai rokai. Ja ne visi 10 no 10 šādi salīdzinot, tad 9 gan. Otrkārt, laba izlase pati par sevi.
    2. filmai “Hallam Foe” – skotisks un reizē britisks roks ar devu niknuma, devu depresijas. Vairāk un mazāk. Labi ilustrē ekrānā redzamos drāmas kāpumus un kritumus.
    3. filmai “Paranoid Park” – kā cimds, bet svešai vai otrai rokai. Klausīšanās bez bildes acu priekšā vai vismaz atmiņās neko daudz nepiedāvā, taču iepriekšēja pieredze ar režisora filmām šādā situācijā var kalpot kā puslīdz, bet izskaidrojums.
    Nesaspringstot prātā vēl nāk filmas “Party Monster”, “Melnais kaķis/Baltais kaķis”, “Hlemmur” un “The Darjeeling Limited” pavadošā mūzika. Pēdējā tik, cik no skatīšanās atmiņā palikusi.

  2. Kimya Dawson, jauns atklājums, patīkams. Loose lips var klausīties, vēl un vēl. Tiko nokačājās diskogrāfija, dodu simts punktus, ka atradīšu daudz ko foršu.
    Vēl aizķēra tas Barry Louis, bērnu dziesma, bet tīīīk sirsnīga.

    Juno – LABA (3x palielināts font saizs) filma. ElLen`a Page kā vienmēr izcili nospēlēja :)

  3. Manuprāt, “All the young dudes” tieši Mott the Hoople izpildījumā skaitās dziesmas “kanoniskā” versija, jo Bovijs šo dziesmu grupai “atdeva” un pats oficiālā ierakstā to neizdeva līdz pat 1995.gadam.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *