“Pienvedēju” jaunākā, pēc piecu gadu pauzes izdotā piektā studijas plate gan, jāatzīst, ir tās reklāmas saukļa cienīga – šeit tiešām varētu būt runa par gada labāko rokmūzikas albumu Latvijā. No otras puses ir skumji mētāties ar šādiem skaļiem apbalvojumiem, ja visi lieliski apzinās, ka šogad kopumā pašmāju rokmūzika ir “dzemdējusi” labi ja trīs, četrus šim žanram patiesi atbilstošus albumus.

Varbūt tas ir ‘Rīga ir gatava’ albuma vāciņš un tā depresīvā nākotnes vīzija, kas tā vien aicina mazliet pagausties par reālo situāciju LV mūzikā? Varbūt vienkārši pēdējā laika TV šovos sakrātās emocijas ir likušas “vadzim lūst” brīdī, kad tavas ausis beidzot sasniedz kaut kas kvalitatīvs un mūzikas vārda cienīgs.Jaunais ieraksts ir visai likumsakarīgs turpinājums 2002.gada nepienācīgi klusi izskanējušajai platei ‘PP4’. Arī jauno albumu raksturo veiksmīgs “vidusceļš” starp raupju, nesamākslotu rokmūziku (prātā ieskanas tādas ‘PP4’ dziesmas kā ‘Es būšu nomodā’, ‘Kauns’ u.c.) un izteikti melodisku roku – tādu, kas, piemēram, dziesmas ‘Sapnis’ vai ‘Pēdējais viesis’ aicināja nosaukt par 2002.gada labākajām rokdziesmām.

Albumu ievada pirmais tā radiosingls ‘Maximums’, kas, par spīti dziesmas popularitātei, itin nemaz neraksturo visu plati kopumā un ir ne visai veiksmīgs albuma ievads. Taču jau mirkli vēlāk, ieskanoties “ņū-orderiskajam” (no vārda “New Order”) opusam ‘Ceļavējš’, albums ‘Rīga ir gatava’ sākas pa īstam. Cits pēc cita klausītāja ausīs sabirst potenciāli hiti un vienkārši skaistas, “pienvedēju” labākajās tradīcijās veidotas dziesmas – melodiskais ‘Šodien nē’, enerģētiskais ‘Sapņotājs’ un ‘Meiteņzēns’, kura bungmašīnu pavadījums, kā jau uzsvērts citviet, patiesi prātā atsauc “Auroras” mūziku. Pa vidu visam minētajam izskan arī ‘Gumijas līme’ – 1995.gadā kasetē izdota grupas dziesma, kas atdzimusi jaunās skaņās un nosaucama par vienu no spēcīgākajām albuma epizodēm.

Kā ar nazi nogriezts, albums pēc albuma nosaukuma un idejas apdziedāšanas dziesmā ‘Varbūt tā ir labāk’ (“varbūt tā ir labāk/jau pavisam drīz nogrims šī pilsēta/un tu līdz/cilvēku, ko tu te dari/meklē, meklē, meklē/ rīt šeit nekas nepaliks pāri/vēlies, dzīvot vēlies”) un “panciskā” rokenrola ‘Izredzēto zeme’ klausītāju iesviež izteikti lirisku melodiju skavās. Tā izskan gan plates otras puses visvairāk prātā paliekošā balāde ‘Man nepietiek’ – “Pienvedēja Piedzīvojumu” versija par “The Cure” ‘Lovesong’ tēmu, gan arī ēteriskais ‘Saules ceļš’. Platei punktu pieliek dziesma ‘Kā tu domā?’, kuru kaut kādā mērā gribas pielīdzināt “pienvedēju” hitam ‘Laimīgs’, tikai šoreiz dziesmas galvenais šarms paslēpies tās pantā, nevis piedziedājumā. Tiesa, tas nav traucējis dziesmai “izaugt” līdz ārdošam, ģitāru “fūžiem” pārpildītam pēdējam piedziedājumam un pusotru minūti ilgai dziesmas izskaņai.

Jā, protams, ‘Rīga ir gatava’ savu augsto vērtējumu kritiķu (un arī grupas fanu) acīs iegūst neba jau pateicoties “no jauna izgudrotam velosipēdam”, bet gan tāpēc, ka, tautas valodā izsakoties, “šeit viss ir kārtībā”. Bez liekas paštīksmināšanās, bezjēdzības, liekvārdības, šī ir latviešu rokmūzika savās labākajās izpausmēs. Un varam tikai apsveikt Latvijas “leģendārās roka tradīcijas”, kas attīstījušās līdz tādiem prātam netveramiem augstumiem kā viens pieklājīgs roka albums piecgadē.

‘Ceļavējš’
[audio:PienvedeejaPiedziivojumi_Celjaveejsh.mp3]

‘Gumijas līme’
[audio:PienvedeejaPiedziivojumi_GumijasLiime.mp3]

‘Man nepietiek’
[audio:PienvedeejaPiedziivojumi_ManNepietiek.mp3]