Par vienu lietu mūzikas kritiķi visā pasaulē ir vienisprātis – jaunākais, pēc skaita otrais “Depeche Mode” līdera soloalbums liek mazliet rūpīgāk izvērtēt savu attieksmi pret Deiva Gāna debijas soloplati ‘Paper Monsters’. Jautājums tikai, vai tu ‘Hourglass’ saklausīsi to pašu “veco” motīvu atražošanu, vai tomēr apsveiksi jaunā ieraksta idejas un tā krietni “draudzīgāko” skanējumu.

Neieslīgšu teoretizēšanā par to, cik “draudzīgs” bija Gāna debijas soloalbuma skanējums, jo neko diži vairāk par tā ievadskaņdarbu – singlu ‘Dirty Sticky Floors’ šobrīd “uz sitiena” atcerēties nevaru, un domāju, ka neesmu tāds vienīgais; tiesa, iespējams, tas liecina mazāk par albuma kvalitātēm un vairāk par manu atmiņu. Katrā gadījumā ‘Hourglass’ jau no plates pirmajām minūtēm rada priekšstatu, ka “šoreiz” gan smadzeņu apcirkņos varētu ieķerties kas drusku vairāk par albuma ievadskaņdarbu (‘Saw Something’), kas – atkal jau – ir izdevies reti veiksmīgs. Savukārt plates oficiālais pirmais singls ‘Kingdom’ (skat.video) gan šoreiz izvēlēts, manuprāt, tikai tamdēļ, lai ieskicētu albuma izteikti elektronisko dabu.

[youtube IwcUi-Aok6Q nolink]

‘Hourglass’ spilgtākais raksturojums jau atrodams interneta plašumos, kur kādā recenzijā minēts, ka šī plate ir nevis dziesmu, bet gan noskaņu apkopojums. Iespējams, tas ir tikai grupas fanu radīts, veiksmīgs, acis “aizmālējošs” vārdu savienojums, ko var tulkot arī pretējā virzienā, lietojot vārdu “neizteiksmīgs”. Tomēr, pozitīvā vai negatīvā gaismā, ‘Hourglass’ nenoliedzami “iekabina” savam priekšgājēja, turklāt uzreiz divās disciplīnās. Pirmkārt – jau piesauktās noskaņas/emocijas, kas varbūt neizpauž sevi augsti vērtējamā muzikālā jaunradē, taču ir vērā ņemams panākums Gāna dziesmu rakstīšanā (nevajadzētu aizmirst, ka praktiski visas “DM-istu” iecienītākās himnas ir sarakstījis Mārtins Gors). Turklāt, jaunajā platē Gānam ir izdevies zem viena jumta satilpināt gan visnotaļ dejojamus opusus (‘Kingdom’, ‘Deeper And Deeper’), gan – jā, tiešām – “ambient” noskaņās ieturēto, sapņaino balādi ‘Miracles’, turklāt viss iepriekš minētais paveikts, ļaujot albumam izklausīties pat pārsteidzoši “depešiskam” šī vārda labākajā nozīmē (skat.piemēram ‘Insoluble’). Šīs noskaņas radīšanā klausītājā talkā nāk gan fūzētas ģitāras un interesants bekvokālu lietojums (’21 Days’), gan albuma padepresīvā, intravertā gaisotne, kas kā emocionāli, tā brīžiem pat dziesmu harmoniju un melodiju sakarā prasīties prasās tapt salīdzināta ar ‘Violator’ un ‘SOFAD’ perioda “Depeche Mode” mūziku.

Otrs lielākais kompliments ‘Hourglass’ sakarā jāvelta pašam albumam kā vienotam veselumam. Šī atziņa, ko pastiprina viss iepriekš teiktais par albuma “it kā” dažādību un vienlaikus sabalansētību, varbūt neliek uzreiz “noticēt” ‘Hourglass’ vērtībām, taču to klātbūtne ir jūtama vairāk nekā tikai dažos jaunās plates skaņdarbos. Un tas, bez jebkāda sarkasma balsī, Gānam ir vērā ņemams sasniegums.

‘Saw Something’
[audio:DaveGahan_SawSomething.mp3]

‘Miracles’
[audio:DaveGahan_Miracles.mp3]

‘Insoluble’
[audio:DaveGahan_Insoluble.mp3]