Pēc plašu popularitāti iemantojuša debijas radiohita (‘Slow Down’), ļoti “pretencioza” solokoncerta kinoteātrī “Rīga” un dažādām performancēm aiz Latvijas robežām (tostarp dalība 2006.gada “SxSW” festivālā Teksasā), pašmāju dziesminieks un “eksporta cerība” Goran Gora nāk klajā ar debijas albumu ‘Jet Lag’.

Minēto vārdu savienojumu “eksporta cerība” nevajadzētu uztvert kā nicīgu, skaudības pilnu pārmetumu – pats mūziķis vairākkārt uzsvēris savus nodomus startēt tieši pasaules mūzikas tirgū (kur, jāteic, mākslinieks brīnumaini ātri un veiksmīgi radījis sev “iestrādnes”; nu atliek tikai turpināt), turklāt vēl pat piebilstot, ka nevēlas sevi itin nemaz saistīt ar Latvijas mūzikas tirgu. Protams, vēlēties var visu ko, taču ja dzimis un audzis šeit, nākas kaut nedaudz ņemt vērā vietējo mentalitāti, uztveri un domāšanu, un tas jo spilgti ir attiecināms uz Goran Gora karjeras sākumposma “noslēpumainību” un mazliet pārspīlēto, mākslīgo intrigas uzturēšanu (tā pati dalība grandiozajā mūzikas konferencē “SxSW” laikā, kad paša zemē bija sniegti knapi pāris koncerti, šķiet, ir labākais piemērs; nemaz nepieminot totāli pašpietiekamo koncertu kino “Rīga”, kurā mākslinieks, kā izskatījās, jau gara acīm sevi iztēlojās “Grammy” balvu pasniegšanas ceremonijā). Var strīdēties, bija vai nebija jau no paša sākuma skaidrs, ka šim Baldones puisim “iekšā ir”, taču veids, kā Goran Gora to demonstrēja pašmāju mentalitātei šķita mazākais – aizvainojošs.

Tāpēc dziesminieka debijas albuma iznākšanas brīdī nākas pirmām kārtām secināt, ka, lai arī atklāti pretendējot uz aizrobežu mūzikas tirgu, Goran Gora ir mācījies no kļūdām arī pašmāju kontekstā. Pirmkārt tas sevī ietver pamatīgu progresēšanu Goran Gora mūzikas kontekstā. Otrkārt, mūziķis patiesi ir atcerējies savas “saknes”, kā rezultātā albumā viesmūziķu statusā ir uzaicināti piedalīties tādi mākslinieki kā Gustavo, Māra Upmane (“Astro’n’out”), Arnis Račinskis (“Mofo”), Edgars Rubenis (ex-“Driving South”, “Mofo”, “Mona De Bo”) un Kaspars Tobis (“Dzelzs vilks”). Treškārt, ne mirkli nepilnu 44 minūšu un desmit skaņdarbu plašā ‘Jet Lag’ klausīšanās laikā nepārņem sajūta, kas bija mazliet raksturīga mūziķa pagājušajā gadā klajā nākušajam EP un kuru, šķiet, visprecīzāk varētu nosaukt par “jums-to-nesaprast” sindromu. Turpretim ‘Jet Lag’, papildus tam, ka piedāvā krietni vien daudzpusīgākas Goras daiļrades šķautnes (sen bij` laiks!), vēl arī neko neuzspiež savam klausītājam, kam tiek dota izvēle – minēto ierakstu atzīt par lielisku “pirms-gulētiešanas albumu” vai arī paturot prātā visu iepriekšminēto, kā arī termina “jet lag” nozīmi, iedziļināties tajā, ko savā būtībā var nosaukt par mūzikas valodā ietvertu Goran Gora “sava es” meklējumu. Šeit laikam vieta vēl vienam komplimentam mūziķa virzienā – pašmāju mūzikas vidē šāda veida introspektīvi, varētu pat teikt – konceptalbumi – nav bieža parādība, taču ‘Jet Set’ ir ļoti konkrēts šāda tipa ieraksts, piedevām vēl arī izdevies; tāds, kurā forma nedominē pār saturu, un saturs nav “aiz matiem pievilkts”.

Albumu atklāj “ambient” noskaņu caurvītais ‘Kids And Figures’, kas pieskaras reizē “Iron And Wine” un “Badly Drawn Boy” dziesminieku žanra dažādajām noskaņām, kas dziesmas izskaņā top teju vai “downtempo” stilam piederīgas. Sekojošais ‘Poor Maria’ piedāvā gluži citādāku noskaņu gammu, kas ļauj nosaukt šo opusu par “lecīgu mīlasdziesmu polkas ritmos”, turklāt nu, ierakstā, beidzot kļūst skaidrs, ko ar šo dziesmu ir gribējis pateikt pats autors un kāpēc tā koncertos ir šķitusi tik samocīta – šā gandrīz septiņas minūtes ilgā opusa katarse slēpjas tieši dziesmai sekojošajā, gandrīz trīs minūtes ilgajā izskaņā, kas sevī ietver tīri “ambient-iskus” elementus kā attālas sarunas, garām braucošu mašīnu troksnis, kas viss kopā veido savdabīgu sajūtu, ko varētu pielīdzināt gulēšanai ar acīm vaļā. Saprotams, ka “dzīvajā” izpildījumā mēģināt ģenerēt šādas sajūtas ir teju neiespējami.

Ko līdzīgu var teikt arī par visu ‘Jet Lag’ kopumā. Pa vidu starp tādiem skaņdarbiem kā ‘Fight!’, kura tapšanu skaidri ietekmējusi “Radiohead” ‘Kid A’ perioda daiļrade (gara acīm jau redzu mākslinieka sejas izteiksmi, lasot šīs rindas), un ritmiski ļoti interesanto, mazliet eksperimentālo ‘Save A Little Part Here From Me’ top skaidrs, ka Goran Gora ir izteikts “albumu” mūziķis – ar skaidru apziņu, ko un kā viņš vēlas dzirdēt, un pārāk pedantisks un niansēts, lai atļautos kļūdīties, neizdarīt “visu pareizi”. Turklāt tas nekādā ziņā nav apvainojums – šis nav tas gadījums, kad jārunā par pārāk “sterilu” skaņu, kas liegtu baudīt mākslu, nē – šeit vietā drīzāk ir atziņa, ka bez improvizācijas dzīvā mūzika nav iedomājama, savukārt ir cilvēki, kuru rokās ģitāra vienkārši iederas, un ir tādi, kas var spēlēt ko grib – tas sanāks samocīts un neīsts. Tas varbūt arī nav mājiens par Goran Gora kā “dzīvā” mūziķa kvalitātēm, taču katrā ziņā viņam ir, kur piestrādāt – ‘Jet Lag’ pārliecina teju visās disciplīnās, ko nevarētu teikt par mūziķa koncertiem (skat.dziesmas ‘The Girl In The Backseat’ videoierakstu no koncerta Londonā 2006.gada 30.martā):

[youtube H-Elr30LKRk nolink]

Pieļauju, ka viss iepriekšminētais izklausās dīvaini no cilvēka mutes, kas vēl pirms gada “dziedāja citu dziesmu”, taču ir jāatzīst – ‘Jet Lag’ nav tas ieraksts, par kuru spriest pēc ļaužu runām, stereotipiem vai pagātnes pieredzes. Jūsu priekšā ir plate, kas ne vien ir pelnījusi slavas vārdus tādēļ, ka apbrīnojamā kārtā beidzot Latvijā ir tapis kāds kvalitatīvs, daudzpusīgs un gudrs “jauno laiku” dziesminieku disks (šajā kategorijā, nebaidos teikt, pēdējais ģeniālais ieraksts ir Dimitera ‘Krusta skola’, kas blakus Haralda Sīmaņa daiļradei jau ļoti ilgu laiku definē “dziesminieku” kultūru Latvijā) – papildus tam ‘Jet Lag’ ir arī albums, kas bez pūlēm pārtrumpo citus šā žanra mūziķus aiz Latvijas robežām (tas pats norvēģis Sondre Lerke, šķiet, vislabākais piemērs). Var tikai brīnīties un apsveikt Goranu Goru ar faktu, ka tieši pašu mājās ir dzimis viens no pagaidām šīgada aizraujošākajiem dziesminieku ierakstiem. Un ne jau tikai Latvijā.

Noklausies:

‘Kids And Figures’
[audio:GoranGora_KidsAndFigures.mp3]

‘Fight!’
[audio:GoranGora_Fight.mp3]

‘If There Was Something Worth Fighting For’
[audio:GoranGora_IfThereWasSomethingWorthFightingFor.mp3]