Viens no visu laiku talantīgākajiem un daudzpusīgākajiem ģitāristiem – Rajs Kūders pēc ļoti daudziem ierakstiem, kas saturiskā ziņā gremdējušies te Kubas, te Āfrikas un citu valstu un tautu mūzikā, nu – savā, šķiet, divdesmitseptītajā albumā – pievērsies Misisipī deltas blūzam un tā sauktās „depresijas ēras” mūzikai kopumā.

Prātā iekritis kāds ļoti trāpīgs salīdzinājums iz interneta plašumiem: „teikt, ka Rajs Kūders ir ģitārists nozīmē būtībā nepateikt neko – tas ir tāpat kā Supermenu raksturot tikai pēc viņa apmetņa”. Un nav iemesla šai frāzei nepiekrist – varu apgalvot, ka bez Raja Kūdera slaida ģitāras caurvītā skaņu celiņa, Vima Vendersa kinolente ‘Paris, Texas’ (kuras sākuma minūtes vari skatīt videoklipā zemāk) zaudētu lielāko daļu savas burvības, taču atbildēt uz jautājumu – kāpēc tā? – ir ļoti grūti. Acīm redzot (un to iespējams konstatēt, rūpīgāk ieklausoties kaut vai daļā no Kūdera ierakstiem) šai mūzikai un pašam Rajam Kūderam piemīt terminoloģiski nekataloģizējams, muzikāli grūti raksturojams šarms – kā citādāk izskaidrot faktu, ka mākslinieka pirmajā albumā, kas nācis klajā 1971.gadā un kuru veidojot, Kūders bijis 24 gadus vecs, viņš JAU izklausās kā sirms, dzīvē daudz pieredzējis kungs, kura priekšā gribas noņemt cepuri…

[youtube 2jMAWY5JRPw nolink]

Un ne par velti šis liriskais ievads – marta sākumā klajā nākušais ‘My Name Is Buddy’ stilistiski atkal atgriežas Kūdera daiļrades sākumposmam raksturīgajās blūza/kantrī skaņās. Taču no mākslinieka, kas savas vairāk nekā 40 gadus ilgās mūziķa karjeras pirmajos desmit gados vien izdevis blūza, folkmūzikas (1972.gada ‘Boomer`s Story’), džeza (1978.gada ‘Jazz’), Meksikas un Havaju salu nacionālās mūzikas (1977.gada ‘Showtime’) un R&B (1979.gada ‘Bop Till You Drop’) ierakstus, laikam tomēr nevar (un nevajag) gaidīt mūzikas žanra ziņā ieturētus albumus. Tā arī ‘My Name Is Buddy’, lai arī jau albuma pirmajā skaņdarbā ‘Suitcase In My Hand’ demonstrē skaidras atsauces uz Misisipī deltas blūza ēru un pagājušā gadsimta 30. – 40.gadu kantrīmūziku (tolaik gan tika lietots termins „hillbilly”), tomēr jau plates vidusdaļā – dziesmā ‘Sundown Town’ tiek pārstāvētas krietni vien „nobriedušākas” blūza izpausmes. Lai vēl vairāk sajauktu lasītājam galvu, varu piebilst, ka vidusdaļa vispār ir padevusies visnotaļ savāda – kaut vai tāpēc, ka ‘Sundown Town’ sekotājs ‘Green Dog’ pievēršas 50.gadu džezam ar vokālu Toma Veitsa manierē, marimbas iespēlēm un šim laika posmam absolūti nepiederīgām, taču efektīvām „ambient” pieskaņām. Dziesmu vēl interesantāku dara fakts, ka pēc trīs minūšu skanēšanas tā liegi pāraug pianista Erola Gārnera džeza standartā ‘Misty’.

Taču, runājot par ‘My Name Is Buddy’, nedrīkstētu aizmirst par savdabīgo plates vāka noformējumu – gluži kā zīmīga ir uz diska vāciņa lasāma frāze „Another record by Ry Cooder”, kas paredzēta visiem tiem (arī šo rindu autoram), kas intereses pēc ir mēģinājuši saskaitīt visus Kūdera ierakstus, zīmīgs ir arī attēlā redzamais kaķis, kuru radījis mākslinieks Vincents Valdoss no Sanantonio. Kā izrādās, viss ‘My Name Is Buddy’ ir stāsts par kādu kaķi Badiju (Buddy Red Cat), kas devies pasaulē laimi meklēt un savās gaitās, kas apdziedātas albuma 17 dziesmās un aprakstītas katrai dziesmai veltītajos, paša Kūdera sarakstītajos īsstāstos, kas atrodami albuma bukletā, sastopas ar peli (Lefty Mouse) un krupi – mācītāju (Reverend Tom Toad). Tad nu šo radību mutēs īstenā Orvela „Dzīvnieku fermas” manierē būtībā tiek ielikts viss albuma tekstuālais „ziņojums”, sākot ar pastāvošās iekārtas apšaubīšanu un visu dzīvnieku savstarpējo „brālīgumu”. Albuma gan muzikāli, gan tekstuāli augstākais punkts, šķiet, ir aizraujošais monologs ‘One Cat, One Vote, One Beer’, kuru krāšņu dara Kūdera senā cīņubiedra – pianista Vandaika Pārksa un trompetista smalkā saspēle. Šeit būtu vietā piebilst, ka albuma ierakstā piedalījies arī bundzinieks Džims Keltners, kas kopā ar Vandaiku Pārksu arī būtībā bija lielākie Kūdera karjeras sākuma biedri, akordeona spēles meistars Flako Džimenezs, soulmūziķi Terijs Evanss un Bobijs Kings, bandžo spēles meistari Pīts un Maiks Sīgeri, kā arī viens no slavenās īru tautas mūzikas apvienības „The Chieftains” dibinātājiem – Pedijs Molonijs

Kaut kur pa vidu visam šim liriskajam stāstam par kaķiem, blūzu un seniem draugiem, dzimst loģisks jautājums – vai tad šeit kaut kur arī ir dzirdama Kūdera raksturīgā ģitāras spēle? Ja salīdzina ar jau pieminēto ‘Paris, Texas’ skaņu celiņu, tad ‘My Name Is Buddy’ varētu saukties tikai kā „album, inspired by Ry Cooder’, taču, protams, lielākā vai mazākā mērā Kūdera spēle caurvij albumu, te iznākot priekšplānā (‘Farm Girl’), te atkal no soloinstrumenta pārtopot niansētā „vies-instrumentā”. Taču šajā gadījumā ne jau Kūdera ģitāras solopartiju skaits albumā nosaka tā kvalitāti. Šis gluži vienkārši ir no vienas puses iztrūcis „pužļa” gabaliņš Kūdera 70.gadu diskogrāfijā, savukārt no klausītāja skatu punkta – unikāla vilciena biļete atpakaļ aptuveni 70 gadus senā pagātnē, kad ne tikai mūzikā, bet arī cilvēku uztverē dominēja pavisam citas vērtības.

Noklausies:

‘Suitcase In My Hand’
[audio:RyCooder_SuitcaseInMyHand.mp3]

‘Green Dog’
[audio:RyCooder_GreenDog.mp3]

‘One Cat One Vote One Beer’
[audio:RyCooder_OneCatOneVoteOneBeer.mp3]