Pēc trīs gadu pārtraukuma ASV dziesminiece Petija Grifina nākusi klajā ar jaunu albumu – šī vārda vistiešākajā nozīmē ļoti skaistu ierakstu, kurā kopā sapludināti kantrī, “americana”, “singer-songwriter” un blūza toņi.

Par ASV kantrīmūzikas kulta fenomenu varētu runāt gari un plaši. Vissavdabīgākā un parasti “šaipus peļķei” mītošajiem vismazāk saprotamā ir šā žanra mūziķu spēja nošu valodā “uzgleznot” tik dzīvas ASV ainavas. Lielākoties tie ir tieši kantrīmūzikas ieraksti, vismaz kvalitatīvākie no tiem, kas gluži vai mudina savu klausītāju doties laukā no mājām un paģēr tapt baudīti plašumos, it kā pašam albumam un tā mūzikai būtu fiziski nepieciešams skābeklis un “vējš matos”. Arī šoreiz ir runa par vienu šāda tipa ierakstu, kurš pat slapdraņķi spēj pārvērst saulainā prērijā un visu 12 dziesmu un 47 minūtes ilgo diska baudīšanas laiku pārvērš “bītņiku” stila Ceļā.

Plati ievada nieka divas minūtes īsais “blūzs valša ritmā” – dziesma ‘You’ll Remember’, kas nav pati veiksmīgākā plates kompozīcija, taču, pateicoties savam kodolīgumam, kalpo par lielisku “ieskrējienu” albuma dažādo emociju pasaulē. Kā spilgts pierādījums tam ir diska turpinājums – otrajā plates dziesmā ‘Stay On The Ride’ jau ieskanas krietni sparīgākas notis, kaut kas pa vidu starp rokenrolu un soulu, kurā netrūkst ne spalga akustiskās ģitāras stīgu strinkšķēšana, ne arī kontrabasa un saksofonu spēle. ‘Trapeze’, šķiet, ir pirmais albuma skaņdarbs, kas ar savu skumjo tekstu, tipisko kantrī ģitāru un Grifinas gaisīgā vokāla kokteili liek skudriņām skriet pa muguru. Līdzīgu efektu, tikai ar klavieru spēli, panāk ‘Burgundy Shoes’, kas vietumis, tiesa, liekas pārlieku patosa pilns. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var piebilst, ka ‘Children Running Through’ sevī slēpj vēl vienu šādu opusu – ‘Up to the Mountain’, kurā Grifinai nav izdevies saglabāt izteikti intīmo dziedāšanas manieri, kas jo īpaši raksturo šo – kopskaitā sesto dziesminieces ierakstu. Lai arī stilistiski, kā jau teikts iepriekš, albums ļoti veiksmīgi “ierakstās” vienā plauktā ar Emilū Herisu vai Boniju Raitu, tomēr tas ir tieši mākslinieces dvēseliskums un personība, kas liek noticēt gandrīz visam, ko ‘Children Running Through’ stāsta Petija Grifina.

[youtube GZYhhZtKmvg nolink]

Taču plate savus īstos “apgriezienus” pieņemt tikai tās otrajā pusē, kad viens otram seko gan plates pirmais singls – stīgu ansambļa spēles caurvīta himna debešķīgai dienai (‘Heavenly Day’), gan Nensijas Vilsones daiļradi prātā atsaucošais “braucamais” gabals ‘No Bad News’ (skat.video). Treknu punktu platei pieliek ‘Someone Else’s Tomorrow’, kas visticamāk ne man vienīgajam prātā atsauks Sāras Maklahlanas dvēselisko ‘Possessions’, kas visvairāk atmiņā iespiedies tieši no TV seriāla ‘Due South’ skaņu celiņa. Plati noslēdz sapņainā mīlas dziesma ‘Crying Over’, kas lēni pāraug sirdi plosošā, tomēr optimisma un saules pilnā grēksūdzē – tieši tādā, par kādu būtu nosaucams viss ‘Children Running Through’ kopumā.

Noklausies:

‘Heavenly Day’
[audio:PattyGriffin_HeavenlyDay.mp3]

‘Someone Else`s Tomorrow’
[audio:PattyGriffin_SomeoneElsesTomorrow.mp3]

‘Crying Over’
[audio:PattyGriffin_CryingOver.mp3]