Tiem nedaudz nepieradinātākas mūzikas cienītājiem, kas līdz šim vēl nebija nonākuši saskarsmē ar Sanfrancisko eksperimentālā roka trio “Deerhoof” daiļradi, apvienības jaunā studijas plate kalpos kā kvalitatīvs, sabalansēts un gana visaptverošs ieskats “Deerhoof” pretrunīgajās pasāžās.

Lai arī visai “brīvdomīga” pieeja dziesmu ritmu zīmējumiem un melodijām nosaucama par vienu no vispārzināmiem eksperimentālā roka žanru kopumā raksturojošiem lielumiem, tomēr “Deerhoof” šajā ziņā ir īpaši uzteicami. Tiesa, grupas kopskaitā astotā studijas plate nav absolūtais “čempions” un pašu “Deerhoof” diskogrāfijā ir atrodami vēl mazliet nepieradinātāki ieraksti, taču ‘Friend Opportunity’ nemaz necenšas savu klausītāju “iebiedēt” vai kā citādāk mākslīgi uzspiest savas kvalitātes. Tieši otrādāk, un tā arī nosaucama par grupas jaunākā ieraksta galveno pozitīvo īpašību – ‘Friend Opportunity’ izdodas vienlaikus būt gan gaisīgam, gan īpašu iedziļināšanos paģērošam.

Tā, piemēram, plati ievada labākajās psihodēliskā/progresīvā roka tradīcijās veidotais ‘The Perfect Me’ (skat.video), kurā uzreiz manāma grupas salīdzinoši augusī interese par elektriskajām ērģelēm un sintezatoriem. Šeit arī dzimst asociācijas ar britu “indietronic” žanra meistariem “Stereolab” un, izņemot izteikti psihodēliskus ‘Friend Opportunity’ opusus, šī līdzība ir aktuāla visas plates garumā.

[youtube Xda2e1_KiyA nolink]

Plates otrais skaņdarbs ‘+81’ demonstrē jau mazliet cita veida novitāti un pozitīvo ‘Friend Opportunity’ raksturiezīmi – dažādību. Dziesma, kas iesākas ar trompešu motīvu un marša ritmiem, tiek papildināta ar rokenrola ģitāru rifiem un 60.gadu pop-hīta melodiju piedziedājumā, kas, protams, liek atkal jau apjūsmot “Deerhoof” veiksmes vienu no pamatakmeņiem – grupas solisti Satomi Macuzaki, kurai arī šajā albumā pienākas lielākā daļa lauru.

Plates vidusdaļā atrodami vairāki “Deerhoof” salīdzinoši neraksturīgi skaņdarbi. Neraksturīgi vienlaikus sava liriskuma un saturisko kvalitāšu ziņā. Te minams, piemēram, ‘The Galaxist’ ar izteiktu piedziedājuma lirikas un dziesmas ievada psihodēlijas sadursmi, “stereolab-iskais” ‘Matchbook Seeks Maniac’ vai arī kinematogrāfiskais ‘Whither The Invisible Birds?’, kura sakarā jau lietojams vārds “opera” vai vismaz ārija – tik ļoti vizuāls, krāšņs un izjusts ir Satomi Macuzaki vokālais sniegums.

Pēc visa šī muzikālā “kokteiļa” plati, protams, noslēdz 12 minūšu ilgs opuss “Deerhoof” labākajās eksperimentālās psihodēlijas tradīcijās. Un ja nu kādam tas no visa iepriekšminētā vēl nepalika skaidrs – šeit nu ir ieraksts, kura nespēja tā īsti “ierakstīties” nevienā konkrētā mūzikas žanrā ir lielākā šī albuma rota.

Noklausies:

‘The Galaxist’
[audio:Deerhoof_TheGalaxist.mp3]

‘Whither The Invisible Birds’
[audio:Deerhoof_WhitherTheInvisibleBirds.mp3]

‘Matchbook Seeks Maniac’
[audio:Deerhoof_MatchbookSeeksManiac.mp3]