Saausās visi Pollijas Džīnas Hārvijas daiļrades cienītāji – šonedēļ ar savu pirmo plati debitējis britu post-pankmūzikas kolektīvs “The Noisettes”.
Pretēji asociācijām ar meiteņu kolektīvu “The Pipettes”, par kuru runājām pagājušogad, kad savukārt viņām nāca klajā kritiķu izslavētā debijas plate ‘We Are The Pipettes’, Londonas trio “The Noisettes” sastāvā ietilpst tikai viena sieviešu kārtas būtne un tā ir apvienības soliste un basiste Šinga Šoniva, kuras balsi varētu būt pamanījuši arī britu elektroniķa Metjū Herberta cienītāji, jo Šonivas balss bija dzirdama divos Herberta 2001.gada albuma ‘Bodily Functions’ skaņdarbos.
Lai kāda arī nebūtu “The Noisettes” īsā vēsture (grupa tapusi 2003.gadā, līdz tam soliste Šinga dziedāja grupā “Sonarfly”), tomēr jāatzīst, ka gluži bez jebkādas pompozitātes pirmdien klajā nākusī apvienības debijas plate ‘What`s The Time Mr.Wolf?’ nosaucama par sava žanra bez maz vai pērli un, lai arī plate savas vērtības neatklāj uzreiz, to izprašana un uztaustīšana nesagādās grūtības nevienam, kas kaut reizi dzīvē ir “zaudējis galvu” post-pank princeses Pollijas Džīnas Hārvijas mūzikas pavadījumā.
Jau plates ievads – enerģiskais ‘Don`t Give Up’ – šīs ietekmes uzliek kā uz delnas. Klausītājs tikko ir paspējis sākt iemīlēties Šingas Šonivas balsī, kad ieskanas plates otrā kompozīcija – grupas, šķiet, pats pirmais singls ‘Scratch Your Name’, un komplimenti izskan arī grupas dziesmu autoriem un pārējiem dalībniekiem par vieglo spēles manieri, kas patīkami izceļ saturiski sarežģītās kompozīcijas un to tekstus.
[youtube pBPsq7XNVAk nolink]
Mirkli vēlāk ieskanas dažas atsauces uz blūzu (‘Sister Rosetta (Capture The Sprint)’ – skat.videoklipu iepriekš), kam seko viena no plates melodiskākajām dziesmām – ‘Bridge To Canada’ ar daudzbalsīgu piedziedājumu. Grupas otrajā singlā ‘Iwe’ (skat.video zemāk) soliste Šinga, šķiet, vistuvāk pietuvojas Pollijas Džīnas Hārvijas dziedāšanas manierīgumam un arī visa dziesma kopumā lieliski iederētos kādā no Hārvijas nesenajiem ierakstiem. Savā vietā ir gan literārajiem darbiem raksturīgā uzbūve ar saviem kāpinājumiem, kulminācijām un atslābumiem, gan kaucošas ģitāras un mazliet meditatīvi ritmi, kas gluži nemanāmi pāraug konkrētās atsaucēs uz pankroku, vēl jo vairāk paspilgtinot emocionālo katarsi, kuru duetā ar solisti izdzīvo ikviens dziesmas klausītājs. Vēl pēc brīža par atelpu parūpējas sērīgā un gana straujā balāde ‘Mind The Gap’, kurā ne tikai neskaitāmas reizes mainās ritma zīmējumi, bet visa skaņdarba muzikālā nokrāsa, liekot dziesmu uztvert kā novelisku vēstījumu ar mazliet teatrāliem elementiem Šingas Šonivas izpildījumā. Vēl tikai astoņas minūtes ilgais disku noslēdzošais eposs ‘Hierarchy’ ar grupas ģitārista akustisku “uzstāšanos” tās izskaņā, un tas arī ir viss – 35 minūšu ilgais ieraksts ir paskrējis gar ausīm gluži apskaužamos tempos. Protams, lieki nedomājot, vēlreiz tiek spiesta “play” poga – gluži kā jautru pasākumu labākajā momentā, nu nekādi negribas “doties mājup”, kad tikko esi iepazinies ar “The Noisettes”.
[youtube 5-yfBcQ2qV0 nolink]
Ja vien neapgrozies “pareizajā” sabiedrībā, tad diez vai būsi jebko dzirdējis par “The Noisettes”. Jā, grupa ir “iesildījusi” dažādus lielus mūzikas skatuves vārdus kā, piemēram, “Bloc Party”, “Babyshambles”, “Mystery Jets” un pat “Muse”, taču vismaz šo rindu autors par apvienības daiļradi pirmoreiz izdzirdējis tikai šobrīd, turot rokās grupas debijas plati. Protams, riskanta un galvenokārt ar vilšanos saistīta, tomēr reizumis šī savdabīgā “rotaļa” – sameklēt un sev atklāt kādu pilnībā nepazīstamu grupu – atklāj jaunus un apbrīnojami vērtīgus muzikālus apvāršņus.
Noklausies:
‘Scratch Your Name’
[audio:TheNoisettes_ScratchYourName.mp3]
‘Mind The Gap’
[audio:TheNoisettes_MindTheGap.mp3]
‘Hierarchy’
[audio:TheNoisettes_Hierarchy.mp3]