Pagājušā gada vasarā melomānus “nesagatavotus” pārsteidza ziņa par tik veiksmīgā projekta “Gorillaz” darbības beigām. Tā kā Deimona Albarna “pamatdarbavieta” – “Blur” savu pēdējo plati laida klajā tālajā 2003.gadā un to pašu daudzi nosauca drīzāk par Deimona Albarna, feat. “Blur” albumu, tad dzima jautājums – kas tālāk?

Bažām, protams, kā allaž nebija pamata un jau gada nogalē kļuva zināms, ka Albarna “blakus-projektu” klāsts ir papildinājies ar vēl vienu, sauktu par “The Good, The Bad & The Queen”, kurā ap viņu pulcējušies grupas “Clash” basists Pols Simonons, grupas “Verve” ģitārists Saimons Tongs un afrobīta radītāja, saksofonista Felas Kutī bundzinieks Tonijs Alens. Jau pēc mūziķu saraksta aplūkošanas vien var sākt piekrist frāzēm, ka Albarna veiksmes formulas pamatā ir atrasties “pareizajā” kompānijā. Tomēr šoreiz “The Good, The Bad & The Queen” paštitulētā debijas albuma sakarā jāsecina, ka ir pamatotas aizdomas par šā projekta nedaudz ilgāku uzkavēšanos mūzikas klausītāju prātos un mūzikas atskaņotājos.

Preses kampaņā, kas ieskandināja jaunā kvarteta dzimšanu, ietilpa arī īpašs, vienreizējs koncerts pagājušā gada izskaņā, kur tika prezentēta gan grupa, gan pirmatskaņots teju vai viss jaunās plates materiāls. Pēc šī vakara Londonas “Roundhouse” zālē medijos sāka figurēt frāze, kurā “The Good, The Bad & The Queen” ne tikai mūzikas žanra, bet arī dziesmu tekstu kontekstā (tie jaunajā platē visi ir par un ap Londonu) tika saukti par “labāko Albarna projektu kopš ‘Blur’ laikiem”.

Ar šodien klajā nākušo, “Danger Mouse” producēto grupas debijas plati zobos, katrs nu var pārbaudīt šīs frāzes patiesumu. Disku ievada padrūms akustiskās ģitāras un Albarna duets a-la-‘Demon Days’ noskaņā, kur kopainā lieliski iekļaujas gan “Hammond” ērģeļu epizodiskā burbuļošana, gan grupas aptuvenie “na, na, na na na naaa” iedziedājumi. Dziesma finišē eklektiskā klavieru un elektronisku semplu kokteilī, kas pāraug otrajā diska dziesmā, tipiskā ‘Unchained Melody’ vasaras himnā. Plates turpinājumā savu īpatsvaru palielina rotaļas ar elektroniku, pēc ilgiem laikiem nudien blakus Albarna vārdam liekot piesaukt “Blur” vārdu, uzsvaru liekot uz pretrunīgi vērtēto ‘Think Tank’ plati. Taču, piemēram, skaņdarba ‘Northern Whale’ līdzība ar ‘Out Of Time’ ir dziļi hipotētiska un drīzāk nostaļģiju uzdzenoša, nekā aizdomas raisoša. To pašu var teikt arī par ‘El Manana’ no “Gorillaz” pēdējās plates, un, minot šīs “līdzības”, es necenšos demonstrēt spēju vienas dziesmas trīs notis salīdzināt ar citām trim notīm, bet gan daudz maz pārskatāmi raksturot to, ko jau citi kritiķi pirms manis ir paspējuši ietērpt frāzēs kā “mūzika, kas daudz vairāk atgādina kinofilmu”. Pievienojoties iepriekšminētajam salīdzinājumam, vēlos papildināt un konkretizēt – ‘The Good, The Bad & The Queen’, tēlaini izsakoties, ir paraugs tam, kā varētu izklausīties ‘film noir’ žanrs mūzikā.

Tas, ka “The Good, The Bad & The Queen” piedāvā “citu” Deimonu Albarnu, ir likumsakarīgi, tomēr plates otrais radiosingls ‘Kingdom Of Doom’ vairs neatstāj vietu šaubām par to, ka daudzpusējais Albarns nupat patiešām ir uzmeistarojis ko tādu, ko neizskaidrojamu iemeslu dēļ ļoti negribas pārstāt klausīties. Varbūt pie vainas “romantisko skumju”, nostaļģiju un noguruma pieskaņa kā Deimona balsī, tā grupas pavadījumā. Varbūt tieši tāpēc britu salu mūzikas klausītāji dzied slavas dziesmas Albarna jaunajam kolektīvam, jo, viņuprāt, šajās sērajās skaņās ir perfekti ietērpts šībrīža Londonas noskaņojums. Varbūt pēc desmitās diska noklausīšanās reizes pirmā mirkļa melanholija varētu sākt pārvērsties apnikumā un pārāk sērīgās noskaņās, jo par diska vienu no lielākajiem mīnusiem un vienlaikus – arī raksturlielumiem – ir nosaucams kulmināciju/atslābumu/kāpinājumu trūkums; viss ‘The Good, The Bad & The Queen’ izklausās un, kā redzams zemāk, videoierakstā no grupas koncerta – arī izskatās pēc Toma Veitsa stila “spoku pilsētas” krogus grupas, kurai nešķiet svarīgas laicīgas problēmas – viņu dzīves piepildījums ir pagātnes un tagadnes skaudrās atšķirības.

Ak, jā – aizmirsu pašu galveno. Albumu no a-z (jā, pilnā apjomā!) var noklausīties grupas Myspace lapā. Neatceros, kad kāda grupa sava albuma izdošanas dienā būtu piedāvājusi to noklausīties bez maksas, kur nu vēl runājot par debijas platēm, taču – silti iesaku izmantot izdevību iepazīties ar pirmo 2007.gada mūzikas jaunumu, lielisku turpinājumu “Gorillaz”, kārtējo pierādījumu Deimona Albarna varēšanai un – kazi` – varbūt tomēr tieši “The Good, The Bad & The Queen” arī IR tie “Blur”, kurus jau daudzus gadus gaida tie, kuru mugurai pārskrien skudriņas, kad ziņu portālos parādās virsraksti no stila “‘Blur’ atkalapvienošanās nav aiz kalniem’.