Lieliski apzinoties faktu, ka lielākajai daļai šo rindu lasītāju vārdu savienojums “Magyar Posse” izteiks gaužam maz vai arī nemaz, tomēr nespēju atturēties neizstāstījis par, manuprāt, vienu no gada aizraujošākajiem un oriģinālākajiem ierakstiem, kas pat vairākus mēnešus pēc savas oficiālās izdošanas nespēj pamest prātu un ierakstu atskaņotāju.

Apvienība “Magyar Posse” patiesībā jau kopš 2002.gada ir saistīta ar Latviju, kaut arī ne visai patīkamām saitēm. Šis Somijas pilsētā Pori dzimušais instrumentālās mūzikas sekstets 2002.gada vasarā (toreiz vēl piecu mūziķu sastāvā) devās savā pirmajā lielajā koncertturnejā, kuru nācās pārtraukt pēc tam, kad pēc pirmā turnejas koncerta, kas norisinājās tieši Latvijā, tika nozagts “Magyar Posse” tūres autobuss. Šķiet, ka tieši šīs nelaimīgās sakritības dēļ šī somu slavenākā “underground” apvienība, kas izpelnījusies slavas dziesmas teju vai visā pasaulē, Latvijā aizskanējusi tikai līdz dažu mūzikas fanātiķu ausīm.

Un tas skumdina, jo īpaši pēc mūziķu jaunākā, šī gada vasarā klajā nākušā trešā studijas albuma ‘Random Avenger’ iznākšanas. Ierakstīts 2005.gada rudenī Tamperē, producenta Jani Viitanena vadībā, ‘Random Avenger’, atšķirībā no sava priekšgājēja – 2004.gadā klajā laistā ‘Kings Of Time’, ļoti jūtami fokusējas uz daiļradi, ko visvizuālāk iespējams raksturot kā “kino mūziku”. Šeit dominē sarežģīti, 7/4 un 6/8 ritmi, iepriekšējos ierakstos tik jūtamā progroka ietekme šeit ir augusi augumā, demonstrējot nelielu noslieci elektroniskās mūzikas virzienā. Ja zinām, ka par Eiropas elektroniskās mūzikas “tēvu” nosacīti tiek cildināts Žans Mišels Žārs, taču tajā pašā laikā tikai retais zina, ka vismaz piecus gadus agrāk šajā virzienā krietni oriģinālākas un revolucionārākas idejas piedāvāja vācu kolektīvs “Tangerine Dream” (kas būtībā uzskatāmi par “Kraftwerk” konkurentiem, tikai gluži citā elektroniskās mūzikas manierē), tad “Magyar Posse” savā jaunākajā ierakstā atsaucas tieši uz “Tangerine Dream”, nevis Žāra priekšstatiem par elektronisko mūziku. Tiem, kuru zināšanas šajā virzienā ir plašākas, varu pieminēt arī iepriekš “Magyar Posse” sakarā nedzirdētus vārdus – “Eskaton” un varbūt attāli arī “Ozric Tentacles”. Noteikti jāpiebilst, ka tipiski postroka žanram veidotajos – intensitātes ziņā kāpjošajos skaņdarbos ieskanas arī pa kādai mierīgākai notij un veseli divi plates skaņdarbi – ‘Black Procession’ un ‘One by One’ uz pārējo fona izceļas ne tikai ar savu ilgumu (precīzāk – neilgumu: nieka trīs minūtes pretstatā pārējiem skaņdarbiem, kuru ilgums variē no sešām līdz pat 12 minūtēm), bet arī ar saturu: akustiskā ģitāra apvienojumā ar “la-la-la” veida aptuvenu fona dziedājumu un jau uz “noise” stila robežas balansējošām ģitāru reverberizācijām (‘One By One’) vai līdzīgā manierē veidota klavieru un vijoles saspēle (‘Black Procession’), kas pamatīgi atgādina Maikla Endrjūsa skaņu celiņu filmai “Donijs Darko”.

Varētu teikt, ka “oficiāli” grupa “Magyar Posse” pašlaik muzicē postroka žanrā ar nelielu, bet jūtamu progroka “piešprici” un minētā atsauce uz elektronisko mūziku uzskatāma drīzāk par idejisku, ne praktisku – kaut vai tāpēc, ka vienīgie elektroniskie instrumenti jaunajā ierakstā ir elektriskās ģitāras un taustiņinstrumenti – pārējo muzikālo materiālu veido ne-elektroniskas bumgas, klavieres, pat akustiskās ģitāras, vijoles un citi stīgu instrumenti, kas ir tikai likumsakarīgi, jo pēc 2004.gada plates ‘Kings Of Time’ grupas sastāvu oficiāli papildināja vijolniece, kas bija piedalījusies plates ierakstā. ‘Random Avenger’ caurvijošais elektrisko ērģeļu un klavesīna tonis vismaz šo rindu autoram pamatīgi atgādināja Nino Rotas kopdarbus ar Fellini un Frensisu Fordu Koppolu kinofilmu skaņu celiņu jomā. Albumā dzirdamās elektriskās ģitāras savukārt prātā atsauc Enjo Morikones 60./70.gadu mijas daiļradi. Būtībā sanāk, ka par plates un, cerams, vienlaikus arī pašas grupas lielākajiem cienītājiem, vismaz vadoties no “Magyar Posse” šībrīža daiļrades, vislielākās iespējas kļūt ir visiem “augstā kino” cienītājiem. Taču arī ja tāds neesat, silti iesaku nelaist garām, manuprāt, vienu no šībrīža aizraujošākajām ziemeļvalstu “underground” apvienībām, kuras vārdu vēl nāksies dzirdēt ne vienu reizi vien.

“Magyar Posse” sastāvs:

Pasi Salmi: keyboards, voice
Jari Lähteinen: keyboards
Mikko Rintala : guitar, bass
Harri Sippola : guitar, bass, voice
Sandra Mahlamäki : violin, voice
Olli Joukio: drums

Noklausies:

Whirlpool Of Terror And Tension
[audio:MagyarPosse_WhirlpoolOfTerrorAndTension.mp3]

European Lover
[audio:MagyarPosse_EuropeanLover.mp3]

Popzag
[audio:MagyarPosse_Popzag.mp3]