Nepiedodami klusu jau pirms mēneša klajā nācis britu “vārda mākslas meistara” un par “jauno Eminemu” sauktā “Plan B” debijas plate ‘Who Needs Actions When You Got Words’.

“Plan B” jeb īstajā vārdā Bens Drjū (Ben Drew) pirmoreiz sev uzmanību pasaules mērogā piesaistīja jau šī gada sākumā, kad norisinājās ceturtā “BBC” rīkotā mūzikas ekspertu aptauja, kuras rezultātā 2006.gada desmit potenciālo “lielo lietu” sarakstā bija iekļuvis arī Bena segvārds “Plan B”. Atšķirībā no sava “top 10” kolēģa un novadnieka “Sway”, kas minētajā gada atklājumu topā bija izsēts ar sesto numuru (“Plan B” debijas plate tika ierindota augstajā ceturtajā vietā – aiz topa līderes Korinas Beilijas Rejas, “Clap Your Hands Say Yeah” un “The Feeling” debijas ierakstiem) un jau saņēmis nomināciju šīgada prestižajai “Mercury” balvai, “Plan B” debijas ieraksts, lai arī izpelnījies ne mazums komplimentu no galvenokārt aizokeāna preses puses, tā arī nav sagaidījis savu prognozēto uzvaras gājienu. Vai iespējams pateikt kāpēc?

Bruņojies ar akustisko ģitāru, spēcīgām ritma partijām un vēl spēcīgāku vārdu arsenālu, kurā nudien netrūkst vārdu, ar kuriem nekad nepalikt atbildi parādā, “Plan B” pamatoti izsaucis salīdzinājumus gan ar Eminemu (enerģētiskās repa manieres dēļ), gan ar Maiku Skineru (sociālo dziesmu tekstu kontekstā). Taču abos gadījumos minētie salīdzinājumi par laimi paliek tikai šādā – salīdzinājumu – līmenī, jo par muzikālām ietekmēm tās neļauj uzskatīt paša Bena Drjū nenoliedzamais “pienesums”, ko iespējams vienlaikus nosaukt gan par talantu, jaunu pieeju repa mūzikai, gan arī par mūziķa dzimtās Lielbritānijas muzikālās scēnas loģisku atblāzmu.

Patiesībā šajā dizciplīnā ‘Who Needs Actions When You Got Words’ daudz vairāk rodas vēlme nostatīt blakus jau pieminētā ‘Sway’ debijas platei ‘This Is My Demo’ – abiem puišiem tā teikt “galva strādā” un idejas birst kā no pārpilnības raga. Tad vēlreiz atgriežoties pie iepriekš uzdotā jautājuma – kāpēc par “Plan B” izslavēto debijas plati jārunā veselu mēnesi pēc tās izdošanas? Iespējams tāpēc, ka ‘Who Needs Actions When You Got Words’ prasa iedziļināšanos un nepārspīlējot ir nosaucams par paškritiska mūziķa rūpīgi pulētu un pārdomātu debijas albumu, kurā šis pats mūziķis centies ielikt kādu daļu sevis.

Rezultāts pirmajā brīdī neapzināti raisa pārsteiguma pilnus vārdus par repa, hiphopa, indīmūzikas un dziesminieku kultūras elementu savādu saplūdi, kuru būtu grēks nosaukt kādā vienā mūzikas stila vārdā. Pa vidu starp r&b ritmiem (‘Charmaine’), sociāli skaļiem vārdiem par izvarošanām lo-fi manierē spēlētas akustiskās ģitāras pavadījumā (‘Sick 2 Def’) un neiztrūkstošu, mazliet uzspēlētu pašpārliecinātību, kas uzmanību piesaista ne tikai “Prodigy” kaverversijas, bet arī tās videoklipa sakarā (‘No Good’), atrodams, iespējams, nepamatoti nenovērtēts jauns mākslinieks.

Par to, vai “Plan B” sakāmā neaptrūksies jau pie trešā albuma (kā noticis ar abiem mūziķa līdziniekiem – Eminemu un Maiku Skineru), spriest varēs tikai pēc laika. Tikmēr atļaujiet ‘Who Needs Actions When You Got Words’ nosaukt par vienu no pēdējo gadu pārliecinošākajām debijām repa/hiphopa pasaulē.

Noklausies:

‘Charmaine’
[audio:PlanB_Charmaine.mp3]

‘Sick 2 Def’
[audio:PlanB_Sick2Def.mp3]

‘No Good’
[audio:PlanB_NoGood.mp3]