Ja būt pieaugušam mūzikā nozīmē spēju radīt veselu albumu pilnu ar elegantām roka balādēm un vēl piedevām noorganizēt, lai tās visas savā starpā neatkārtojas un nešķiet konkrētā mūziķa kontekstā kaut kur n reižu dzirdētas, tad Robijs Viljamss ir pieaudzis.

Beidzot veikalu plauktus ir sasniedzis mistera Robija jaunākais, astotais studijas albums, kurā Viljamss pirmoreiz dzirdams bez sava ilggadējā dziesmu rakstītāj-palīgspēka – Gaja Čembersa, kura vietu ir nomainījis Stefans Dafijs, folkroka grupas “The Lilac Time” kādreizējais dibinātājs jeb vienkārši – mūziķis no britu 80.gadu mūzikas scēnas. Par viņa ieteikmi uz diska skanējumu var diskutēt gari un plaši, un garlaicīgi – fakts ir un paliek, ka jau pēc pirmā albuma singla – mūzikas televīzijas kanālu raidlaiku pārsātinājušā ‘Tripping’ – varēja no plates sākt gaidīt „lielas lietas”. Un šeit izlaidīsim stāstu par pirmo albuma singlu, kura kontekstā mani personīgi izbrīna, kāpēc ellīgi lipīgā un nostrādātā melodija vēl tik reti ir dzirdama uz ielas, mobilo telefonu „kora” izpildījumā. Nākamais šajā rindā nepārprotami būs diska priekšpēdējais skaņdarbs ‘A Place To Crash’ – dziesmu nopirks „Toyota” un ieliks sava jaunā ‘Avensis’ reklāmā…

Spilgtāko plates rakstura īpašību tomēr jau pirms diska nākšanas klajā jau intervijās ir iezīmējis pats Robijs, atzīstoties, ka diskā atrodamo dziesmu pamatā ir „vesela gūzma pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nostaļģijas”. Šeit gan vēlētos piebilst, ka ne tikai astoņdesmito – ‘Make Me Pure’ pārāk spēcīgi atgādina „Pink Floyd” eposu ‘Wish You Were Here’, līdz ar to pārstāvot „saulainos septiņdesmitos”. ‘Spread Your Wings’, ‘Random Acts Of Kindness’, kā arī ‘Sin Sin Sin’, kura ievads jau ļauj domāt, ka dažādus mūzikas stilus sevī ietverošais un „apspēlējošais” albums būs pieskāries arī sintīpopa daiļrades mākslīgai atdzīvināšanai, ļoti konkrēti pieskaras Amerikas Savienoto valstu rokam ar šajā apvidū neiztrūkstošo, kaut knapi jūtamo, bet tomēr eksistējošo kantrī piešprici. Tajā pašā laikā visas trīs dziesmas (varbūt ‘Random Acts Of Kindness’ nedaudz mazāk), lai arī spēcīgi atgādinot Eimijas Mannas un citu pārokeāna roka-dziesminieku daiļradi, nezaudē savu, teiksim, „globālo aktualitāti”, līdz ar to dziesma vienlīdz labi varētu atrasties arī Maika Raterforda, Pola Karaka un Pola Janga a.k.a „Mike And The Mechanics” dziesmu katalogā.

Līdzīgā stilā „rokoties”, visticamāk katram, vadoties pēc viņa dzirdētās mūzikas daudzuma un gaumes vispār, šis salīdzinājumu vai, precīzāk – prātā atsaukto atmiņu – saraksts būs atšķirīgs. Fakts, ka albums ļoti varētu nepatikt un izraisīt pat vilšanos Robija fanos, gan varētu būt patiess. Jo britu mīlulis, ja ne reālajā dzīvē, tad vismaz savā mūzikā ir uzsācis pamatīgu ceļojumu, kurā slavenajai Lielbritānijas mūzikas scēnai nu jau ir visai epizodiska nozīme.

Majestātiskas roka himnas – tas ir centrālais disku aizpildošais materiāls. Un ja skaņdarba ‘Advertising Space’ tapšanā varbūt savu lomu ir ieņēmusi arī visu laiku viena no visslavenākajām Robija Viljamsa himnām ‘Angels’ (ar domu – ja 1997.gadā nebūtu tapis ‘Angels’, tad tieši ‘Advertising Space’ ar astoņu gadu nokavēšanos aizpildītu šo tukšumu mūzikas vēstures annālēs), tad ‘Your Gay Friend’ jau pieskaras tādiem mūsdienu „uzlecošo zvaigžņu” kolektīviem kā „Bloc Party” vai pat „Babyshambles” (šajā gadījumā lieks būtu skaņdarbu caurstrāvojošā, neuzkrītošā sintezatora spēle).

Un tomēr vispārsteidzošākais šajā īsstāstā par ‘Intensive Care’ ir un paliek – kādā veidā iespējams izveidot albumu, kurš vienlaikus atgādina par pagājušiem gadiem, ir pārpildīts ar ne-tik-straujām (lai neteiktu – deju zāļu, nevis stadionu) melodijām un tomēr par spīti visam iepriekšminētajam tik ļoti organiski piestāv pašam tā autoram?!

Noklausies:

‘Tripping’
[audio:RobbieWilliams_Tripping.mp3]

‘Make Me Pure’
[audio:RobbieWilliams_MakeMePure.mp3]

‘A Place To Crash’
[audio:RobbieWilliams_APlaceToCrash.mp3]