Britu poproka duets savā piektajā studijas ierakstā simboliski (muzikāli) turpina „apcerēt” grupas dibinātāja un bundzinieka Jona Lī traģisko nāvi 2002.gada janvārī, turpinot albuma priekšgājēja – pirms nepilniem diviem gadiem izdotā ‘Comfort In Sound’ tradīcijas.

Grūti pateikt, vai kādreiz par „britu „Smashing Pumpkins”” nodēvētajiem „Feeder” neizdevās vai negribējās saglabāt grupas pirmajos divos albumos aizsākto post-grunge noskaņu gammu, lēni bet nenovēršami nomainot to pret nu jau neskaitāmo mūzikas pasaules versiju par „Coldplay”, „Keane” vai „Snow Patrol” tematiku. Ar nepārprotamām atsaucēm vai ikvienā albuma opusā (diska pirmais radiohīts ‘Tumble And Fall’ pēc pirmajām taktīm atsauc atmiņā rāmo un gana nepamanāmo Dienvidlondonas kvarteta „Athlete” veikumu ‘Yesterday Threw Everything At Me’ no grupas jaunākā albuma ‘Tourist’, savukārt ‘Bitter Glass’ škietami savienota labākajās „Coldplay” tradīcijās ieturēta ritma sekcija un „Doves” parodējoša sāpju estētika) ‘Pushing The Senses’ pat pēc vairākkārtējas albuma nobaudīšanas nespēj piedāvāt vairāk par radiostaciju atgremoto ‘Tumble And Fall’ un pāris gana interesantām, taču neoriģinālām „versijām par tēmu”. Spilgtākais un savā ziņā arī patīkamākais albuma „brīdis” ir skaņdarbs ‘Morning Life’, taču – ak, nē! – arī šeit „Feeder” runā britu kvarteta „Buffseeds” mēlē, kuri to pašu ir pratuši pateikt krietni vien noturīgāk. Albums, savās 40 minūtes gan paspējot paspēlēties ar gana dažādu stilu citātiem, tomēr ir pārāk prognozējams, lai pretendētu uz acīmredzamo „Feeder” šībrīža elku panākumu atkārtošanu.

Iesaku: ‘Feeling A Moment’, ‘Morning Life’, ‘Dove Grey Sands’