Par spīti faktam, ka britu izcelsmes indīmūziķa Eda Hārkorta trešajā studijas ierakstā (četru gadu laikā) jauneklīgi skumjais dzejnieks joprojām stāsta par saldsērīgām attiecībām…

…un joprojām ietērpj tās momentāni pielīpošās, svilpojamās melodijās (gluži kā pirms gada klajā nākušajā ‘From Every Sphere’), kas, patiesību sakot, arī ir galvenā (varbūt ne gluži vienīgā) Hārkorta daiļrades specifika, tomēr gados jaunais mūziķis to joprojām dara jo izjusti. Un, kā pierādīts iepriekš, šai formulai ir grūti pretoties.

Variējot no tradicionāli akadēmiskā sastāvā (klavieres, bass, bungas un, protams, balss) veidotiem skaņdarbiem līdz Hārkorta tik iecienītajām akustiskajām balādēm (‘The Trapdoor’, ‘Open Book’), ‘Strangers’ veido gluži ierastu un gana dažādu masu produktu visiem ausīm tīkama viegla indīroka cienītājiem. Kas to, manuprāt, paceļ drusku pāri manis minētajai latiņai un sola platei nedaudz ilgāku mūžu nekā tikai pāris rotācijas disku spēlmanī, ir tā „pievienotā vērtība” – jau pieminētās emocionalitātes un sirsnīguma šeit ir tik daudz, lai uzveiktu piecpadsmit rudens depresijas pēc kārtas. Un ko gan vēl vairāk tāds vidusmēra klausītājs varētu vēlēties…

Iesaku:
‘The Storm Is Coming’, ‘Strangers’, ‘The Music Box’, ‘Kids (Rise From The Ashes)’