Tik dažāds kā pati dzīve, tikai bez vilšanās brīžiem un nožēlas.

Kalifornieša Tima Bērtona (‘Batman’, ‘Edward Scissorhands’, ‘Sleepy Hollow’) jaunākais kinodarinājums – fantastiskais un vienlaikus tik ticamais stāsts par cilvēka sapņiem un krāsu piešķiršanu dzīvei kinofilmā ‘Big Fish’, kas nesen gluži veiksmīgi iekarojusi arī Latvijas kinoteātru baltos ekrānus, pārsteidz ne tik vien ar savu oriģinālo ideju un savdabīgo tēlu klāstu, bet arī ar neuzbāzīgo, tomēr uzreiz „pielīpošo” filmas audiālo noformējumu.

‘Big Fish’ skaņu celiņā iemiesots kā filmas attēlotā laikmeta skanējums, tā arī jau ierastais diskrētais, it kā nemanāmais, tomēr filmai šajā gadījumā tik atbilstošais „fona troksnis”. Saucot lietas īstajos vārdos, šeit blakus ļoti veiksmīgi sadzīvo gan izteikti kodolīga pagājušā gadsimta 30. līdz 70.gadu mūzikas „pērļu” retrospekcija, sākot ar Binga Krozbija ‘Dinah’ un Badija Hollija ‘Everyday’ līdz pat enerģētiskajai ‘Ramblin` Man’ no „Allman Brothers Band” repertuāra (nedrīkstot aizmirst par sapņaini romantisko „titru balādi”: speciāli filmai sacerēto „Pearl Jam” – ‘Man Of The Hour’), gan arī jau pieminētā instrumentālā skaņu celiņa daļa. Šajā gadījumā absolūti pamatoti skaņu celiņa galvenos laurus ir pelnījis tieši šīs otrās daļas autors – komponists Denijs Elfmens (‘Mission: Impossible’, ‘Good Will Hunting’, ‘Chicago’), kura sadarbība ar Bērtonu jau vairākkārt vainagojusies lielisku skaņu celiņu veidolā. Arī ‘Big Fish’ nav izņēmums – dzīvespriecīgās simfoniskā orķestra pasāžas un bandžo, vijoļu jeb fideļu un ģitāru mikslis papildina kā viens otru, tā arī apbrīnojami viegli iekļaujas filmā.

Pirmajā brīdī doma par ‘Forrest Gump’ skaņu celiņa miniversijas krustošanu ar kaut ko kardināli atšķirīgu – Tomasa Ņūmena ‘Road To Perdition’ varētu šķist nereāla, tomēr šis salīdzinājums nav tālu no patiesības un, lai cik tas arī nebūtu pārsteidzoši – rezultāts sevi attaisno. Pilnībā.