Einstürzende Neubauten ‘Perpetuum Mobile’ (3/5)

Einstürzende Neubauten ‘Perpetuum Mobile’Šāda mūzika nevar patikt vai nepatikt. Var vai nu “iebraukt” vai arī “neiebraukt” tajā.

Viena no vēsturiskākajām un slavenākajām vācu industriālās mūzikas apvienībām – berlīnieši “Einstürzende Neubauten” atgriežas ar jaunu studijas ierakstu pēc četru gadu pārtraukuma. Ierakstu, kuram varētu arī nepievērst uzmanību vispārējo šobrīd pasaulē valdošo muzikālo tendenču dēļ. Tomēr zināmā mērā pārsteidz fakts, ka pašā Eiropas “sirdī”, blakus visādiem Dīteriem Boleniem, “Pet Shop Boys” vai “Reamonn”, vēl joprojām spēj pastāvēt un muzikāli sevi pierādīt kaut kas tik mazpopulārs, plašākām ļaužu masām absolūti nesaprotams un lieks kā dark ambient, eksperimentālā un industriālā roka sintēze “iebrūkošo jaunceltņu” (vācu – einstürzende neubauten) veidolā.

Eiropas industriālā roka un noise pionieri jaunākajā, pēc kārtas, šķiet, vienpadsmitajā studijas ierakstā apžilbina ar savu neizsīkstošo meklētāju garu – albums varbūt nav tik dusmīgs kā grupas daiļrades agrīnās “pērles” (‘Fünf Auf Der Nach Oben Offenen Richterskala’, 1987), tomēr tas arī nav mēģinājums no jauna iesaiņot jau zināmas vērtības un skaņas. ‘Perpetuum Mobile’ daļēji turpina tā priekšgājēja – 2000.gadā izdotā ‘Silence Is Sexy’ depresīvi maigo noskaņu, nedaudz vairāk pievēršoties melodiskumam un melanholijai, kuras veidošanā liela loma ir apvienības vokālistam Blixa Bargeld. Grupa vēl joprojām ir uzticīga savai hipnozes formulai – depresīvai ģitāru (vietām arī čellu) un sintezatoru ģenerētai noskaņai, kuru papildina industriāli vides trokšņi, nenosakāmas skaņas (to skaitā arī gaisa kompresoru un mašīnu riepu radītas “vibrācijas”), brīžiem aizraujot, brīžiem liekot salēkties krēslā. Ļoti dažādi ir arī ‘Perpetuum Mobile’ skaņdarbi, tomēr paliekoša un visu albumu caurvijoša ir pārspīlēti suicidālā noskaņa, kuras ģenerācijā mūziķi, šķiet, tomēr ir nedaudz pārcentušies – ja vien nav galējas nepieciešamības, neiesaku ierakstā “gremdēties” tumšos un lietainos pavasara vakaros kā arī saltās pilnmēness naktīs.

Jau baidīdamies, ka ‘Perpetuum Mobile’ varētu būt iecerēts kā kārtējais piemērs grupu “sabiedriskajām attiecībām”, proti, reklāmas kampaņa ar saukli – “mēs vēl cenšamies neizjukt, kaut arī kopā mums vairs nav kurp doties”, jutos patīkami pārsteigts. Einstürzende Neubauten vēl joprojām ir spara pilni un, lai arī albums neatklāj nekādus jaunus apvāršņus un ir diezgan viduvējs, tas tomēr ļauj tuvākos gados cerēt uz jaunām vēsmām Eiropas mūzikā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *