Pat 13 gadus veci puikas ir spējīgi veikt lielus darbus. Arī nežēlīgajā mūzikas pasaulē. “One-t” ir visspilgtākais piemērs tam.

Aiz šīs šķietami bezjēdzīgās frāzes (One-t) vistiešākajā nozīmē ir “noslēpies” jauns, nepārprotami talantīgs franču izcelsmes dīdžejs, kurš savā “ittin īsā mūžiņā” ir paspējis pārsteigt neskaitāmus tūkstošus franču klubu mūzikas cienītājus un nupat uzsācis savu ceļu “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” Eiropas mūzikas tirgus virzienā, ko pierāda arī pavisam nesen klajā nākusī plate ‘The One-t ODC’.

Diska 14 skaņdarbos parādās gan priecīgākas, gan bēdīgākas noskaņas, ātrāki, lēnāki ritmi, taču ‘The One-t ODC’ ir ļoti izteikts klubu mūzikas produkts, kas attiecīgi patiks tiem, kam patīk kvalitatīva klubu mūzika. Tiesa, albums var šķist diezgan garlaicīgs un vienveidīgs, patiesi klausāmas ir tikai apmēram trešdaļa no albuma dziesmām, pārējās ir “variācijas par tēmu”. Taču par spīti tam, albums sastāv lielākoties no vienkāršas, nedaudz padumjas un, kā tagad moderni teikt – “iekačājošas” deju mūzikas. Nekas īpašs.

Vienīgā lieta, kas jūtami atšķir mazo trīspadsmitgadīgo puisēnu no pārējiem klubu mūzikas scēnas darbiniekiem, ir termins “franču skaņa”, ko pirmoreiz dzirdēju no talantīgā latviešu mūziķa un ierakstu izdevniecības “MicRec” repertuāra direktora Guntara Rača mutes. Patiesi – šo albumu no noslīkšanas aizmirstībā glābj tikai dīdžeja One-t franciskā izcelsme. Nu sakiet, ko gribat, bet franču mūzikā ir kaut kas tāds, ko pārējie eiropieši nekad nespēs atdarināt!