Acīm redzami, ka “Roberts Smits un Ko” jaunāki nekļūst, tomēr simboliskā atgriešanās pēc četru gadu pārtraukuma (kopš 2000.gada plates ‘Bloodflowers’) grupas divpadsmitā studijas ieraksta ‘The Cure’ veidolā (par laimi) nav kļuvusi arī par “The Cure” muzikālo perigeju, un savdabīgi reflektē grupas teju vai 30 gadus ilgušās darbības specifiskākās iezīmes.

Blakus iepriekšminētajam jāpiebilst, ka jaunākais “The Cure” darinājums itin nemaz neasociējas ar saules pielietām pļavām, dzīvespriecīgu “pofigonismu” un citām post-punk mūzikas ēras impresijām. Visticamāk, darbs ar “Limp Bizkit”, “Korn” un citu “tumšās pasaules” mākslinieku producentu Rosu Robinsonu ir par iemeslu ieraksta dziļajam, pat nedaudz depresīvajam tonim (‘Anniversary’, ‘Labyrinth’). Kā nekad “The Cure” mūzikā ir iedzīvojusies fūzētu ģitāru un abstraktu ritma sekciju sintēze, kas padara vēl salīdzinoši neseno ‘Friday I`m In Love’ par šībrīža “The Cure” pilnīgi neraksturīgu skaņdarbu. Tiesa, ierakstā “patvērušās” arī dažas vēsmas no britu kulta apvienības “popmūzikas perioda” (‘Before Three’, ‘Taking Off’), tomēr par laimi grupa ir absolūti atteikusies no sintīpopa laikmeta liekas pieminēšanas un uz nerviem krītošajām sintezatoru pasāžām.

Grupas muzikālo pārmaiņu sekas visai uzskatāmi sevi materializēja pagājušās nedēļas nogalē novērotajā grupas performancē “Hurricane” festivālā Šēselē, Vācijā – nebija nepieciešams būt ilggadējam “The Cure” daiļrades fanam, lai saprastu, ka tieši grupas idejiskie sekotāji bija vislielākajā neizpratnē par elku pēkšņo sasirgšanu ar saldsērīgām un smagnējām roka balādēm, kuru pavadījumā pat ierasti aptuvenais Smita vokāls ir piedzimis gluži citā kvalitātē, kļuvis spēcīgāks, pārliecinošāks, tiešāks. Vēl dīvaināku šo kopainu padara paša Roberta Smita izteikumi, ka šobrīd viņš grupā jūtas labāk kā jebkad un ilggadējām baumām par “The Cure” iznīkšanu vairs nav nekāda pamata. Vai kādreizējais britu panku bariņš, ko pazīstam ar segvārdu “The Cure”, ar mūzikas skaņām brīdina par savu vēlmi sekot laikam un vervēt sev jaunas paaudzes sekotājus, ir retorisks jautājums. Skaidrs ir tikai tas, ka Smits un viņa brigāde ir pamatīgi mainījusies (lai neteiktu vairāk), un vārdu salikums “instinktīva mūzika”, šķiet, ir visprecīzākais jaunākā grupas veikuma ‘The Cure’ raksturojums.

Rekomendējamas dziesmas:
‘Lost’, ‘Before Three’, ‘alt.end’, ‘The Promise’