Ieraksts tiem, kas uzskata, ka kantrīmūzikā jau sen viss ir pateikts un jaunas vēsmas fiziski nav iespējamas.

Šajā gadījumā gan uzreiz jābrīdina, ka liela daļa albuma lauru pienākas arī Loretas Linnas “pāriniekam” – viesspēlētājam, albuma producentam un, kā izrādās, vienam no lielākajiem Linnas faniem Džekam Vaitam no “The White Stripes”, kura griezīgie ģitāras rifi (‘Have Mercy’) veiksmīgi kontrastē un reizē papildina country un western noskaņās veidoto plati.

Loreta Linna (īstajā vārdā Loretta Webb) piedzīvojusi daudz – pieticis grāmatai un filmai par mūziķes dažādo karjeru, nemaz nerunājot par neskaitāmajiem ierakstiem. ‘Van Lear Rose’ iezīmē Loretas atgriešanos (kas to zina, cik ilgstošu) aktīvajā mūzikas vidē, kuru deviņdesmito gadu vidū māksliniece pameta vīra veselības pasliktināšanās dēļ. Šogad māksliniecei paliek septiņdesmit gadu un, gribot to vai nē, Linna ir pasniegusi lielisku dāvanu ne tikai sev, bet arī ikvienam mūzikas mīļotājam.

Ieraksta galvenais trumpis ir personiskums un intimitāte, kas ikvienu vienkāršu kantrīroka balādi padara par pieminekli Linnas dzīvei un īpašu pārdzīvojumu klausītājam (‘Miss Being Mrs.’, ‘Family Tree’). Šī nav Linnas labāko dziesmu izlase, tāpat Vaits nav centies kaut kādā veidā parodēt vai mākslīgi atdzīvināt bijušo. Tomēr par spīti tam, ‘Van Lear Rose’ ar Linnas karjeras spožākajiem motīviem, kurus vietām papildina “The White Stripes” stila ģitārroka mērce, veido dažādu, visnotaļ negaidītu un patīkami pārsteidzošu albumu dažādām gaumēm.

Rekomendējamas dziesmas:
‘Portland Oregon’ (duets ar Džeku Vaitu); ‘Miss Being Mrs.’; ‘Have Mercy’.