Gaujarts ‘Koncerts kultūras namā’ (3/5)

No vienas puses gribētos “Gaujarta” vārdu likt blakus “Hospitāļu ielai” – jo tā būs skaļāk, vairāk cilvēku, iespējams, izlasīs arī šā raksta turpinājumu (ne tikai pirmo rindkopu). Un, galu galā, nekas jau nebūs melots – jo “HosIelas” līderis Šubrovskis ne tikai pats šad un tad muzicē šajā pašmāju “lo-fi”, pusakustiska indī-folk-roka apvienībā – ja vien nekļūdos, viņš ir arī “Gaujarta” debijas albuma producents.

No otras puses, šādi nostādot “Gaujarta” klusināto, harmonisko mūziku starmešu gaismā, es izdaru lieku spiedienu uz mūziku un mūziķiem, kuri nav radīti slavai, kuru mākslas lielākais pluss ir tieši tās intimitāte un kuri līdz šim ļoti labi ir sadzīvojuši ar “būšanu ne pārāk iespaidīgiem”. Citējot sev tuvu filmu “High Fidelity”, “I’m ok with being unimpressive. I sleep better.”.

Taču laikam jau “Gaujarta” ilgi tapušā debijas ieraksta ‘Koncerts kultūras namā’ gadījumā nav ko baidīties no nonākšanas pretrunās. Piemēram, tādās kā virsrakstā jau izpaustais šīs plates subjektīvais vērtējums un komplimentu un slavinošu vārdu skaits šai recenzijā. Jo ir teorija un ir prakse. Kamēr praksē ‘Koncerts kultūras namā’ ir lieliska iespēja ielēkt jau aizbraucoša vilciena – ziemas depresijas un saldsērīgu pārdomu – pēdējā vagonā, tad teorijā “Gaujartam” vēl ir gana daudz jāaug.

Mazliet vairāk kā pusstundu ilgais ieraksts piedāvā lielākoties pusakustiskas skaņu gleznas ar elegantiem, “romantisko skumju” pārpildītiem tekstiem, kuru uztverē ļoti talkā nāk grupas solista Edgara Mākena dziļais vokāls, teju katrā dziesmā dzirdamā akordeona spēle, klusinātie ritmi un slotiņu švīksti; paretam dzirdama arī kāda elektriska pusakustiskās ģitāras nots, vēlreiz liekot šo skanējumu un kopainu pamatīgi pielīdzināt “hospitāļiem”.

Un tomēr. “Gaujarts”, nebūdams (un arī nevēlēdamies būt) tik tiešs kā “Hospitāļu iela”, saskaras ar savā šābrīža daiļradē aktuālu problēmu – pārlieku iekšēju harmoniju, kas robežojas ar ieslīgšanu apātijā un rezultējas visai līdzīgās dziesmās. Situāciju vēl mazliet pasliktina fakts, ka blakus latviešu un krievu valodai albumā atrodamas arī vairākas dziesmas angļu mēlē, no kuras šoreiz, manuprāt, “Gaujartam” būtu oficiāli jāatsakās. Galvenokārt tāpēc, ka viņiem, atšķirībā no, khem, lielākās daļas Latvijas popkultūras, tiešām SANĀK dziedāt latviski. Arī krievu teksti te iederas organiski, savukārt dziesmas angļu mēlē izbaudīt traucē… nē, pat ne jūtamais akcents. Tās vienkārši neizklausās vairs tik ticamas, ir zaudējušas kādu daļu pašas grupas iekšējā “es”. Nezinu, kā citādāk to izskaidrot.

Grupas mājaslapā, tiesa, ir atrodams lielisks skaidrojums angļu valodas izmantojumam:

Pirmās trīs vai četras Gaujarta dziesmas arī bija angliski. Tika mēģināts rakstīt arī latviski, bet neveiksmīgi, nesanāca. Itkā situācija paradoksāla, jo latviešu valoda taču ir dzimtā, tapēc tai būtu jābūt zināmākai, tātad ērtākai. Taču iemesls angļu valodas uzvaras gājienam patiesībā varētu būt šāds.

Anglene ir izcili bagāta ar vienzilbīgiem vārdiem. Un vienzilbīgi vārdi dziesmu autoriem ir nu ļoti parocīgi, jo tad, kad teksts tiek likts kopā ar melodiju, (parasti) ir jāsakrīt vārda uzsvērtajai zilbei ar melodijas smago taktsdaļu. Nu, piemēram, dziesma “Bēdu manu lielu bēdu” – uzsvērtās zilbes “bē-“, “ma-“, “lie-“, “bē-” – sakrīt ar katras takts pirmo (smago) sitienu. Dziesma izklausītos pavisam savādāk, ja latviešu valodā, līdzīgi kā franču, vienmēr uzsvērtu pēdējo zilbi. Ar vienzilbīgiem vārdiem šādas problēmas vispār nepastāv, tapēc melodijas un teksta savienošanas process ir daudz vieglāks un gludāks.

Vārds vietā. Un tomēr, kā neiesaistīts skatītājs/klausītājs no malas, varu atļauties aģitēt grupai par vēl biežāku latviešu mēles izmantojumu nākotnē. Pārējais jau ir gan gaumes, gan paša klausītāja atbilstoša noskaņojuma jautājums. Piemēram, sēžot parkā uz soliņa un gaidot kādu pavasarīgu saules staru, “Gaujarts” kā muzikālais pavadījums būs tieši laikā. Katrā ziņā, kā sākums šis ir gana daudzsološs.

Noklausies:

‘Lovestorijs’
[audio:Gaujarts_Lovestorijs.mp3]

‘Putekļi’
[audio:Gaujarts_Puteklji.mp3]

‘Krāso baltu’
[audio:Gaujarts_KraasoBaltu.mp3]

3 thoughts on “Gaujarts ‘Koncerts kultūras namā’ (3/5)

  1. Varbūt bez Edgara Š. līdzdalības plate būtu bijusi oriģinālāka un savdabīgāka? Manuprāt, recenzijā būtu bijis vērts pieminēt arī plates izplatīšanas/iegūšanas veidu. Visumā recenzijā teiktajam piekrītu. Bet tā kā esmu sajūsmā par Gaujarts uzstāšanos TV-3 kaut kādā tur labdarības/varoņu šovā, vērtētu ierakstu ar 4.
    Patīkami, ka kaut kas tāds latviešu mūzikā ir parādījies.

  2. jā, par izplatīšanas veidu pavisam piemirsu – pagaidām plati iespējams lejuplādēt, pierakstoties grupas “Gaujarts” meilinglistē jeb ziņkopā (skat. grupas mājaslapā). Grupas pārstāvji gan pavēstīja, ka kaut kad marta sākumā klajā varētu nākt arī albuma fiziska – cd versija.

  3. Es vakar vēlreiz paklausījos Gaujartu un secināju, ka grupa ir pelnījusi ordeni par to, ka tā ir viena no retajām, kas ļoti nopietni piedomā pie teksu formas. Latvijas mūzikā ir vērojama tendence, ka izpildītāji par galveno liek teksta saturu (tā daļa, kuru tekstus vispār var saukt par saturīgiem), bet forma lielākoties paliek otrajā plānā. Rezultātā nāk pamatskolas līmeņa dzejolīši ar atskaņām “aka-kaka” vai “medus-ledus”. Tad nu meldiņš ir, saprast, par ko dzied var, bet valodas baudījums – nekāds. Gaujarta gadījumā ir citādi. Ir domāts pie vārdu uzsvērtajām daļām, smagajām takstsdaļām un daudzām citām lietām, kurās es slikti orientējos.
    Rezultāts – valoda ir ieguvusi ritmu (tāds arī ir! lai arī popārā LV mūzika to vairumā gadījumu nesaprot).

    Ordenis Gaujartam par burvīgo Josifa Brodska teksta izmantošanu dziesmā “Prosnulsja ja”.

    P.S. Par tekstiem angļu mēlē. Lai radītu kvalitatīvu dziesmas tekstu, valoda ir jājūt (tai jābūt dzimtajai, vai ari jāapgūst svešvaloda padziļināt – jāstudē tekstveide, sintakse, morfoloģija u.t.t.). Tad nu – ja neesi angļu filoloģijas maģistrs vai doktors – netaisi pamatskolas līmeņa dzejojumus – I Lovo You, You ara Sweet. Izklausīsies pēc Slaktera šļupstēšanas…

Leave a Reply to !!! Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *