Šeit nu ir ieraksts, kuram ir jābūt katra “īstas” mūzikas cienītāja plauktiņā, lai, citējot klasiķus, “līdz smiltājam” varētu pieminēt īstenā “Black Sabbath” mugurkaula – Ronija Džeimsa Dio slavu.
Būsim godīgi – lielākā daļa britu smagā roka grupas “Black Sabbath” fanu, tiesa – skaļi to neatzīstot, no visiem daudzajiem grupas solistiem, kas īpaši 80.gados mainījās teju vai ik pa gadam, grupas skanējuma ziņā tomēr visaugstāk stāda tos trīs gadus 70./80.gadu mijā, kad “Black Sabbath” seja un balss bija amerikānis Ronijs Džeimss Dio. Protams, brīdī, kad uz Rīgu jau ceļā pošas Ozijs Osborns, šāda atziņa varētu tikt uztverta teju vai kā zaimošana un personisks “uzbrauciens”, taču, ja par gaumēm un viedokļiem vēl var strīdēties, tad nenoliedzamā lieta ir un paliek – “Black Sabbath” 1980.gada plate ‘Heaven And Hell’ ir un paliek ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts “Black Sabbath” diskogrāfijā, un bez Ronija Dio tas viss, nebaidos teikt, nebūtu noticis.
Arī šoreiz, apspriežot aprīļa sākumā klajā nākušo “Black Sabbath” dziesmu izlasi ‘The Dio Years’ bez vēstures iztirzāšanas neiztikt – kaut vai tāpēc, lai nezinātājiem atgādinātu, ka Dio “Black Sabbath” solista ādā iejuties divas reizes, kas savukārt izskaidro šajā dziesmu apkopojumā atrodamās kompozīcijas arī no “melnā sabata” 1992.gada plates ‘Dehumanizer’. Tiesa, tiem ļaužiem, kuru sejās šī cd apskata virsraksts būs raisījis platu smaidu, jebkādi vēstures izklāsti un pārstāsti nebūs nepieciešami. Un nav jau patiesībā te daudz ko stāstīt – “Black Sabbath” iekšējās attiecības un “aizskatuves” dzīvi 80.gados, šķiet, visprecīzāk ir formulējis Īans Gilans no “Deep Purple”, kurš arī no 1982.līdz 1984.gadam pildīja grupas solista funkcijas: “Man nebija nekādu plānu pievienoties grupai. Es kopā ar “Gīzeru” (“Black Sabbath” basistu Terensu Batleru) un Toniju (Jommi – ģitāristu) vienu vakaru kopā “piekodāmies”, un nākamajā rītā es noskaidroju, ka es esmu pa nakti piekritis kļūt par viņu solistu. Un viņi taču ir tik jauki čaļi! Tas bija riktīgi jautri, man nauda bija vajadzīga, lai nomaksātu rēķinus, es ar viņiem pavadīju kopā lielisku gadu un tas arī bija viss”. Bez komentāriem.
Papildus dziesmām no Dio-ēras “Black Sabbath” albumiem ‘Heaven And Hell’, ‘Mob Rules’ un ‘Dehumanizer’, kā arī “dzīvā” albuma ‘Live Evil’, jaunajā apkopojumā ‘The Dio Years’, kas aptver “neaptveramas” 80 minūtes, atrodamas arī trīs pilnīgi jaunas Dio dziesmas. ‘The Devil Cried’ ir lēna roka ritmā veidota “matu kratīšanas” balāde, kurā, tiesa, Dio vokāls nepārliecina tik ļoti kā paša skaņdarba melodiskā bāze. Otra jaunā dziesma – ‘Shadow of the Wind’ – tempa ziņā saglabā sava priekšgājēja iesākto, varbūt pat vēl vairāk palēninot dziesmas ritmu, kas padara to smagnēju un stampājošu, un atbilstošu Dio, kurš tam visam pa virsu “izdzied savu dvēseli”. Savukārt ‘Ear in the Wall’ – trešais jaunierakstītais un albumā atrodamais skaņdarbs – piedāvā ‘Turn Up The Night’ stila melodisko roku ar elegantu ģitāras solopartiju un spraigu sižetu.
Pašsaprotami, tieši jaunās dziesmas arī ir centrālais šīs izlases klajā nākšanas iemesls, taču tas nebūt nemazina faktu, ka ‘The Dio Years’ apkopo patiešām labāko no tā, ko “Black Sabbath” sastāvā paspēja radīt Ronijs Dio. Un ja vēl atgādina par šobrīd “Black Sabbath” un Dio fanu rindās valdošo spriedzi, kas saistīta ar “it kā” plānoto Dio, Tonija Iommi, Gīzera Batlera un Bila Vorda apvienošanos jauna kolektīva “Heaven And Hell” ietvaros, pirmoreiz pēc daudziem gadiem rekonstruējot grupas “Black Sabbath” 1980.gada sastāvu… Eh, šeit vārdi ir lieki – lielisks roks elegantu vecu, bet žiperīgu kungu izpildījumā ir tā vērts, lai tam skanot vienkārši paklusētu un ar labu vārdu piesauktu pagājušos laikus.
[youtube mSvLAxVF2ao nolink]
Noklausies:
‘The Devil Cried’
[audio:BlackSabbath_TheDevilCried.mp3]
‘Shadow Of The Wind’
[audio:BlackSabbath_ShadowOfTheWind.mp3]
‘Ear In The Wall’
[audio:BlackSabbath_EarInTheWall.mp3]
Dziesmu saraksts:
1. ‘Neon Knights’ (no albuma ‘Heaven and Hell’)
2. ‘Lady Evil’ (no albuma ‘Heaven and Hell’)
3. ‘Heaven and Hell’ (no albuma ‘Heaven and Hell’)
4. ‘Die Young’ (no albuma ‘Heaven and Hell’)
5. ‘Lonely is the Word’ (no albuma ‘Heaven and Hell’)
6. ‘The Mob Rules’ (no albuma ‘Mob Rules’)
7. ‘Turn Up the Night’ (no albuma ‘Mob Rules’)
8. ‘Voodoo’ (no albuma ‘Mob Rules’)
9. ‘Falling Off the Edge of the World’ (no albuma ‘Mob Rules’)
10. ‘After All (the Dead)’ (no albuma ‘Dehumanizer’)
11. ‘TV Crimes’ (no albuma ‘Dehumanizer’)
12. ‘I’ (no albuma ‘Dehumanizer’)
13. ‘Children of the Sea’ (no albuma ‘Live Evil’)
14. ‘The Devil Cried’
15. ‘Shadow of the Wind’
16. ‘Ear in the Wall’
ui kā izgāzos, nevienu no šīm dziesmām pēc nosaukuma nezinu :) laikam esu vairāk ozija laiku klausījies.
eu, nevienas atbildes un neviena jauna recenzija ari nav?
briivdienas… :) gan jau recenzijas buus, kur ta liksies. bet ar atbildeem te taa ir kaa ir – mees ar tevi galvenie chatotaaji
nav reklaamas, nav cepuminju :)
ir, ir reklaama. jau nedeelju delfos pie saviem apskatiem lieku apakshaa neuzkriitoshu linku uz shejieni un apmekleejums visai strauji palielinaajaas. taa kaa – gan jau. man vismaz shejienes klusums vismaz pagaidaam netraucee.
lai arī Dio, protams, ir spēcīgāks vokālists par veco perdeli Oziju, bet tā kā Aijomi uz viņa ierašanās laiku savu potenciālu bija lielā mērā izsmēlis, nav brīnums, ka šeit nav grupas zināmāko dziesmu