Trīs disku albumi ir aptuveni trīsreiz lielāks retums nekā Toma Veitsa albumi. Saliekot abus kopā un paturot prātā, ka šajā reto un neizdoto dziesmu apkopojumā puse skaņdarbu ir pilnīgi jaunas, kļūst skaidrs, ka ‘Orphans: Brawlers, Bawlers & Bastards’ izbaudīšanai un kārtīgai izzināšanai ir nepieciešams vismaz mēnesis laika.
Pirmdien klajā nākusī ‘Orphans’ triloģija (sauksim to tā) apkopo Toma Veitsa “muzikālos bāreņus” – dziesmas, kas nav tikušas iekļautas nevienā no mūziķa iepriekšējiem albumiem; dziesmas, kas tapušas dažādu sadarbības projektu ietvaros, filmu mūziku, kaverversijas un tamlīdzīgus vērtīgus nieciņus, kurus saliekot kopā varbūt arī būtu nedaudz “par īsu” atsevišķam albumam – tāpēc tapušas vēl 30 jaunas dziesmas, padarot šo 56 dziesmu plašo un 3 stundu un 10 minūšu ilgo apkopojumu par atsevišķu muzikālu piedzīvojumu/pārdzīvojumu.
Diskam pievienotajā Veitsa ‘mūziķa paziņojumā’ teikts, ka viņš gribējis, lai “‘Orphans’ izklausītos pēc kādas īsviļņu raidstacijas šova ieraksta, kur pagātnei seko nākotne, kura sastāv no lietām, kas atrastas uz zemes, šajā pasaulē un ārpus tās, varbūt arī nākamajā pasaulē.”
Viņš turpina: “Atrast un savākt visu šo materiālu bija kā censties pludmalē saķert izmukušas vistas. Lielākā daļa pazuda vai tika apraktas zem mājas.”
Liela daļa diska materiāla tapusi, Veitsam savācot savus arhīva ierakstus un, balstoties uz to, ko viņš tajos pēc ilgāka pārtraukuma ‘ar svaigu ausi’ sadzirdējis, pārrakstot dziesmas no jauna.
Kā jau lasāms plates apakšvirsrakstā, katram no izlases trim diskiem dots savs nosaukums un, līdz ar to – arī sava atsevišķa noskaņa. Tā pirmais ‘Orphans’ disks – ‘Brawlers’ – piedāvā “raupjo” Tomu Veitsu un viņa raksturīgo aizsmakušo blūzu. Pirmā diska centrālajā dziesmā ‘Low Down’ pie bungām dzirdams arī Veitsa 20 gadus vecais dēls Kesijs. Otrais disks – ‘Bawlers’ – apkopo vairāk vai mazāk rimtākas melodijas – krāšņas, skumjas balādes, valšus ar kantrī elementiem un šūpuļdziesmas. ‘Bawlers’, paša autora vārdiem, ir “vientuļu balāžu ieraksts ar kantrī stila iestarpinājumiem”, piemēram, dziesmas ‘The World Keeps Turning’ veidolā.
Trešais cd ‘Bastards’, šķiet, ir visnepieradinātākais no visiem trim. Šajā diskā dzirdamas atsauces uz “The Ramones” (‘The Return Of Jackie And Judy’), Danielu Džonstonu (‘King Kong’) un Brehta un Veila kopdarbiem (‘What Keeps Mankind Alive’), kā arī Keruaka darbu ‘Home I’ll Never Be’ un ‘On The Road’, un Čārlza Bukovska poēmas adaptācija mūzikas pasaulē. Tāpat “starp rindām” dzirdams šis tas no Veitsa “rūcošā blūza”, kā arī pasakas un joki Veita izpildījumā. Brīžiem gan šie “joki” pāraug hipnotiskā psihodēlijā – kā gadījumā ar skaņdarbu ‘Army Ants’, kurā savā būtība Veitss pārstāsta skudru sociālo politiku, savstarpējo līdzāspastāvēšanu, uzvedību kara apstākļos un tamlīdzīgu “ārkārtīgi vērtīgu informāciju”.
Varbūt tas ir ‘Orphans’ apjoms vai arī perfektais dziesmu izkārtojums pa diskiem un to ideja kopumā, taču kaut kas paceļ ‘Orphans: Brawlers, Bawlers & Bastards’ pāri ierastai kāda mūziķa daiļrades retrospekcijai. Sākumā nudien prātā šaujas doma, ka “te visa kā ir par daudz” un tālu jau nav no patiesības – viena diska vietā būtībā Veitss piedāvā klausītājam uzreiz trīs albumus, katru savā noskaņā, katru klausāmu savā gara stāvoklī un katram prātā raisot citādākas emocijas. Salikt to visu kopā – tas prasa pamatīgus pūliņus ne tikai no paša mūziķa, bet jo īpaši arī no plates klausītāja. Jau vairākas dienas ‘Orphans: Brawlers, Bawlers & Bastards’ ir pavadījis manā ierakstu atskaņotājā un es nudien neņemtos teikt, ka esmu “atkodis” plates būtību, drīzāk otrādi – ar katru jaunu ‘Orphans’ disku klausīšanās reizi prātā iešaujas jaunas “labākās dziesmas”, nedzirdētas epizodes un pieminēšanas vērti brīži.
[youtube CkJUIVfHq2s nolink]
Ja pēc pirmās klausīšanās reizes prātā iekrita pirmā diska ievadkompozīcija – stampājošā deja ‘Lie To Me’ (skatīt video), tad jau mirkli vēlāk gribas piesaukt citas trīs disku ieraksta “pērles” – piemēram, dziesmu ‘Fish In The Jailhouse’ par cietumnieku, kurš lepojas ar savām spējām atmūķēt slēdzenes ar zivs asaku, kā arī Veitsa visu laiku vispolitiskāk noskaņotāko skaņdarbu ‘Road To Peace’, kurā stāstīts par jauna pašnāvnieka – spridzinātāja plāniem uzspridzināt autobusu Jeruzalemē.
Nevēloties devalvēt ieraksta burvību, ļaušu katram interesentam pašam atklāt Veitsa “bāreņus”. Kā jau teicu, brīdinu – tas var izrādīties gana ilgs process. Taču tā kā Veitss savus klausītājus ar jauniem ierakstiem neaplaimo pārāk bieži, tad ‘Orphans’ krājumā ir gana pērļu, lai pietiktu klausāmvielas kādiem pāris gadiem – līdz nākamajam “skaņu organizatora” Veitsa albumam.
Noklausies:
Little Drop Of Poison
[audio:TomWaits_LittleDropOfPoison.mp3]
Road To Peace
[audio:TomWaits_RoadToPeace.mp3]
Army Ants
[audio:TomWaits_ArmyAnts.mp3]