Rokmūzikas karaļa Džonija Keša meita Rozanna Keša savā jaunākajā izdevumā ‘Black Cadillac’, kā jau to varētu iztēloties pēc albuma nosaukuma vien, apdzied savas emocijas pēc tam, kad laika posmā no 2003.līdz 2005.gadam šāds “melns kadiljaks” ir mūžībā aizvedis mūziķes pamāti Džūnu Kārteri Kešu, tēvu Džoniju un māti Vivjenu Liberto Kešu Distinu.

Par spīti prātam neaptveramajam zaudējumam, ‘Black Cadillac’ nav sēru pārpilns, vismaz ne šī vārda klasiskā nozīmē. Šeit – platē, kas tapusi laikā no 2003.gada pavasara līdz 2005.gada pavasarim – Rozanna Keša ir dokumentējusi savas pārdomas, samierināšanos un atmiņu prieku, veidojot ‘Black Cadillac’ kā dzīvu pieminekli vismaz divu paaudžu dzīves ritējumam. Albumu ievada teju saklausāmi Džonija Keša čuksti “Rosanne, come on!”, kas pārtop par savdabīgu albuma moto. Jo Rozanna Keša nudien turpina skatīties nākotnē un ar skaudru smaidu vien albuma tituldziesmā nosaka “It was a black cadillac that drove you away/ Now one of us gets to go to heaven/While one has to stay here in hell”, lieku reizi atgādinot, ka “pasaule patiesībā ir viena pamatīgi vientuļa vieta”.

Hamonda ērģeļu, akustisko un elektrisko ģitāru, kantrīroka un folkmūzikas ritmu ieskauts, albuma galvenais vadmotīvs visa tā garumā ir un paliek Rozannas Kešas vienkāršā un viegli plūstošā dzeja, kas padara plati vienlaikus par pagātnes retrospektīvu un “stāstu par dzīvi” un tās neiztrūkstošajiem līkločiem. ‘Black Cadillac’ ir ierakstīts divos paņēmienos – Losandželosā, kopā ar producentu Bilu Botrelu, kā arī Ņujorkā, Rozannas vīra Džona Leventāla uzraudzībā, kurš ir producējis jau vairākus mūziķes albumus. Rezultāts ir likumsakarīgs – platē aptuveni vienādā apmērā atrodami gan iekšēja spēka pārpilni rokenrola opusi (‘Radio Operator’, ‘Burn Down This Town’), gan arī ārkārtīgi izjustas un dzīvas kantrībalādes, turklāt stilu raksturojošais “kantrī” piesaukums šeit nav jāsaprot kā mēģinājums jau sen izzinātā frontē radīt ko jaunu.

‘Black Cadillac’ nebūt nav tipisks okeāna otras puses lielceļu radio albums, tas pat žanriski sevī sapludina folkmūzikas, lo-fi, kantrī, roka, rokenrola stilu iezīmes, tās padarot cilvēciskākas, vairāk dziesminieku kultūrai atbilstošas, ne velti brīžiem liekot piesaukt, piemēram, Betas Ortones (‘Like Fugitives’) vai Lisas Lēbas vārdu. Albumu pēc visiem “apļveida kompozīcijas” standartiem noslēdz dziesmas ‘The Good Intent’ ievadā dzirdamie gados vēl jaunā Džonija Keša vārdi “bye, bye, bye…”, atvadoties no savas mazās meitiņas Rozannas un reizē simbolizējot izjustā, intīmā un saldsērīgā albuma kopējo noskaņu, kas pāri visam uzsver cilvēka iekšējo spēku un ticības nozīmi dzīvē.

Noklausies:

‘I Was Watching You’
[audio:RosanneCash_IWasWatchingYou.mp3]

‘The World Unseen’
[audio:RosanneCash_TheWorldUnseen.mp3]

‘The Good Intent’
[audio:RosanneCash_TheGoodIntent.mp3]