Par spīti pēdējā laikā jau par modi kļuvušajai mūzikas kritiķu “stratēģijai”, vismaz reizi mēnesī izdāļāt jaunus “gada labākā albuma” vai “visu laiku lieliskākās debijas” titulus, britu zēnu “Kaiser Chiefs” gana gaidītajai un reklamētajai debijai ir visas iespējas kļūt par vienu no šī gada skaļāk apspriestākajiem atklājumiem.

2003.gadā Līdsā dzimušais kvintets, kurš savu nosaukumu “aizņēmies” no kādas Dienvidāfrikas futbola komandas, pirmajā mirklī atgādina nedaudz nobriedušākus “Dogs Die In Hot Cars”, kuru bērnišķību ir aizvietojusi “Franz Ferdinand” cienīga bezkaunība. Gaumīgā ‘Employment’ spēja brīžiem piedāvāt ļoti izteiktas post-punk laikmeta noskaņas (albuma pirmais singls ‘I Predict A Riot’, ‘Oh My God’), tajā pašā laikā neatkāpjoties no “Kaiser Chiefs” tomēr lielākā mērā raksturojošā “power pop” terminoloģijas, veicina augošas simpātijas rašanos pret ‘Employment’ ar katru tā baudīšanas reizi. Klausīšanās gaitā raisās neskaitāmas asociācijas ar laiku, kad „zāle bija zaļāka” un pasaule vēl pazina (un nesmīkņāja) par britpopu. Vienu ‘Employment’ rosinās mūzikas ierakstu plauktā pameklēt un notraust putekļus no „Blur” hrestomātiskā ‘Parklife’, citam atkal šķitīs, ka „Kaiser Chiefs” patiesībā „rok dziļāk” un ausīm dzirdamas līdzības tiks meklētas ar „The Kinks” ‘Arthur’, kas kopsummā liecina tikai vienu – ar ‘Oh My God’ sasniegtā 66.vieta Britu singlu čārtos (grupai vēl neesot noslēgušai līgumu ar nevienu ierakstu izdevniecību), kā arī sadarbība ar „The Smiths”, „Cranberries” un „Blur” producentu Stefenu Strītu nav tikai sagadīšanās. Katrā ziņā rekomendēju šos puišus meklēt vasaras festivālu „ēdienkartēs”. Tiesa, diez vai tajos, tāpat kā ierakstā, skaņdarba ‘Saturday Night’ ievadā būs dzirdams Greiema Koksona rūcināts motocikls…

Iesaku: ‘I Predict A Riot’, ‘Oh My God’, ‘Born To Be A Dancer’