Pēc ilgstošas un gana pamanāmas PR kampaņas medijos, gada nogalē uz jauniem varoņdarbiem ir sasparojies arī septiņdesmito popa karalis Eltons Džons, tautās laižot ‘Peachtree Road’.

Mūziķim neraksturīgi ieilgušais klusums kopš 2001.gada multiplatīna statusu ieguvušā ‘Songs From The West Coast’ (kopš savas mūziķa karjeras sākuma Eltons teju vai ik gadu nācis klajā ar jaunu ierakstu) Eltonam (īstajā vārdā – Redžinaldam Dvaitam) vismaz vienā ziņā ir nācis par labu – personīgi, neatceros, kad pēdējo reiz būtu gaidījis kādu minētā mūziķa albumu. Novembra sākumā izdotais ‘Peachtree Road’ iepriecē ar vēl kādu ziņu – tas turpina jau pieminētā ‘Songs From The West Coast’ aizsākto tradīciju – pievēršanos melodijām un noskaņām iz senlaikiem – tālajiem un sapņainajiem septiņdesmitajiem, kad jaunais, daudzsološais Vidussaksijas dziesminieks Eltons vēl dziedāja tikai tāpēc, ka nāca „dziedamais”. Varbūt minētais un albumu jūtami caurstrāvojošais Eltona paškomforts un jušanās „savā elementā” padara ‘Peachtree Road’ par tik pārliecinošu „brīvdienu ierakstu”, ka pēc pirmajām klausīšanās reizēm nenākas grūti ļauties kārdinājumam nedaudz pievērt acis uz dažām plates dīvainībām.

Pirmkārt, jāsecina, ka Eltons ir nedaudz pārlieku aizrāvies ar kantrī (‘Turn the Lights Out When You Leave’, ‘They Call Her The Cat’) – to akcentējošas tendences pavīd kā albuma melodijās (slaida ģitāras neuzkrītošais, tomēr pamanāmais izmantojums), tā arī tā tekstos (‘You can take the car/but you won`t break my heart’), kas gala rezultātā nenovēršami ietekmē plates kopējo skanējumu, novedot pie otras pamanāmākās ‘Peachtree Road’ īpašības – nedaudz pārsaldināta balādiskuma, kas dažam var šķist traucējošs, taču tā sastāvdaļas – septiņdesmito stila daudzbalsīgie bekvokāli, kraukšķīgi aranžējumi, plūstoši klavieru virpinājumi, vietumis atrodamās stīgu iespēles – tas viss kopā kalpo kā labs atgādinājums tam, kādēļ Eltons Džons ir tas Eltons Džons, kādu viņu pazīst visā pasaulē. Un ja arī brīžiem, aizverot acis, ausīs ieskanas viens no visu laiku lieliskākajiem Eltona eposiem ‘Tiny Dancer’, tad tikai kā nepiepildāma cerība par pagājušā atkalatgriešanos.

Iesaku:
‘Weight of the World’, ‘Freaks In Love’, ‘Too Many Tears’