Kam vairs ir jāstāsta, kas ir Ziemeļanglijas kvintets „The Verve” vai tā ekscentriskais „mugurkauls” – roka šamanis Ričards Eškrofts.

Britpopa debesu viena no spilgtākajām zvaigznēm savā nepilnu desmit gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē spēja izdot gan tikai trīs albumus (pēdējais – ‘Urban Hymns’ 1997.gadā), un tomēr joprojām „The Verve” daudzsološā debija nereti tiek salīdzināta ar citiem britpopa grandiem – mančestriešiem „Oasis”, turklāt varbūtējā grupas atkalapvienošanās gadījumā garantējot „The Verve” krietni vien skaļākus panākumus nekā saviem novadniekiem. Par to, kas ir uzskatāms par 1998.gada lielāko zaudējumu mūzikas pasaulē diskusiju, protams, nav.

Neieslīgstot dziļākā vēstures apcirkņu iztirzāšanā, „The Verve” singlu izlases ‘This Is Music: The Singles 92-98’ izdošana pēc būtības nav nekas cits kā pārdomāts mārketings ar gluži nelielu „otrā plāna” vēlmi atkal plašajai pasaulei atgādināt par šī misteriozā kolektīva „lielajiem darbiem”. Kalpojot kā eleganta reminiscence visā, ko „The Verve” jebkad ir radījusi (kaut kādā mērā nudien albumu var nosaukt par labāko dziesmu izlasi) un kādēļ iepriekšējā rindkopā rakstītais nav tikai tukši vārdi, ‘This Is Music..’ pārsteidz tikai ar diviem jauniem, līdz šim neizdotiem opusiem. ‘This Could Be My Moment’ un ‘Monte Carlo’, abi nākuši no grupas pēdējā albuma ‘Urban Hymns’ ierakstu sesijām, piedāvā to pašu „pilno” skanējumu, kas tāpat raksturīgs arī ‘Sonnet’, ‘The Drugs Don’t Work’, ‘Bittersweet Symphony’ vai ‘Lucky Man’, liekot secināt – ja jūs „uzrunās” kāds no šiem abiem skaņdarbiem, jums nevajadzētu ilgi domāt par šī singlu albuma iegādi. Savukārt tiem, kas „The Verve” ir iepazinuši tikai pateicoties iepriekšpieminētajiem – skaļākajiem grupas veikumiem, ‘This Is Music: The Singles 92-98’ varētu kalpot kā lielisks iegansts palūkoties, kas patiesībā „lācītim” ir vēderā.

Iesaku:
‘Lucky Man’, ‘Sonnet’, ‘Bittersweet Symphony’, ‘Monte Carlo’