Par Eiropas elektroniskās mūzikas faraonu nodēvētais francūzis Žans Mišels Žārs turpina sevi „iebalzamēt” modernās mūzikas scēnā.

Savā teju 40 gadus ilgušajā mūziķa karjerā Žārs ne tikai laidis tautās burtiski milzīgu daudzumu elektronisku un mazāk elektronisku opusu, bet tāpat radījis virkni „pēcnācēju”, kalpodams kā katalizators tādu muzikālo apvienību kā, piemēram, „Air” vai „M83” rašanā. Acīm redzami apzinādamies strauji pieaugošo „konkurenci”, Žārs, nenododot savas saknes, nāk klajā ar labāko dziesmu izlasi (iepriekšējais vērā ņemamais mākslinieka „best-ofs” tapis izdots ierakstu apgādā ‘Dreyfus’ pirms 13 gadiem), kurā nevis sapulcēti visu laiku lieliskākie un klausītāju iemīļotākie, neskaitāmas reizes atklausītie Žāra darbu fragmenti, bet – cik vienkārši! – to no jauna ierakstītas versijas.

Par laimi viss nav tik banāli, cik izklausās, jo ‘Aero’, lai arī sevī ietver „klasiku” ‘Oxygene 2, 4’ vai ‘Souvenir Of China’ veidolā, tomēr to pasniedz ikvienam audiofīlam tīkamā valodā – kā analoga cd, tā arī komplektā ietilpstoša dvd diska versijā, kur minētie skaņdarbi pirmoreiz baudāmi (ne-dzīvajā ierakstā) Dolby Digital 5.1 un DTS (!!!) kodējumā, kas nudien izvēršas par pamatīgu pārdzīvojumu kā klausītājam, tā arī tā kaimiņiem. Jāpiebilst, ka arī audiodiskā (kas uzskatāms par „pasaulē pirmo albumu, kas pilnībā konstruēts daudzkanālu režīmā”. Vismaz tā viņi saka) ir jūtams ļooooti uzmanīgs mākslinieka pieskāriens – ikviena skaņa ir tieši tur, kur tai jābūt, un ne brīdi klausītāju nepamet tā absolūtā klātbūtnes sajūta, kad šķiet – mūzika „krīt no griestiem”, dzimst tajā pašā telpā, kurā sēdi tu, kas ir visai reta parādība un liecina par jo augsto diska audiālo kvalitāti. Uzteicami arī neilgie audiālie „skeči”, kas vietām savieno skaņdarbus, piemēram, var tikai minēt, kas patiesībā ir tā eļļas čurkstēšanai uz pannas līdzīgā skaņa starp ‘Souvenir Of China’ un ‘Aerology’ – vienu no trijiem diskā atrodamajiem Žāra „jaunumiem”. Un šeit, tikpat strauji labajiem vārdiem seko jo intensīva vilšanās. Varbūt Žāram vajadzētu pašam vēlreiz rūpīgi paklausīties to, ko viņš pats – augsti godājamais mākslinieks ir sniedzis pasaulei savā lieliskajā debijas platē ‘Oxygene’ tālajā 77. vai salīdzinoši nesenajā 1990.gada ‘En Attendant Cousteau’, kas ne vienu vien tā „lietotāju” apbūra ar savu bezgalīgo minimālismu, jo parafrāzes par Roberta Mailza (‘Aero’) vai, labākajā gadījumā, „Orbital” (‘Aerozone’) tēmu nudien viņam godu nerada.

Iesaku:
‘Oxygene 4’, ‘Souvenir Of China’, ‘Last Rendez-Vous’, ‘Magnetic Fields’