Diemžēl šīgada nogalē, šķiet, absolūti visu mūzikas izdevumu un kritiķu sastādītajos „Gada topos” būs viena kopīga rindiņa – gada lielākais „zaudējums” mūzikā.

Tas nepārprotami ir soul un blūza mūzikas karalis Rejs Čārlzs, kura došanos „mūža koncertturnejā” šā gada jūnijā iezīmē viņa pēdējais ieraksts ‘Genius Loves Company’, kurā mūziķis ap sevi pulcējis gan savus laika- un cīņubiedrus, gan arī kaismīgākos cienītājus, lai radītu dažādu – senāku un mazāk senu skaņdarbu duetu izlasi.

Varbūt tā ir nespēja iedomāties Čārlzu kādā citā ampluā kā vienīgi nomaļa mūzikas instrumentu veikaliņa īpašnieka veidolā Džona Lendisa tālajā 1980.gadā uzņemtajā kinolentē ‘Blūza brāļi’ (‘The Blues Brothers’), kas, piemēram, blakus lieliskajam „divu draugu” duetam ar Teksasas katrīmūzikas zvaigzni Villiju Nelsonu mūžsenajā Ervina Dreika „eposā” ‘It Was A Very Good Year’ ik pa brīdim traucē uztvert nedaudz laikmetīgāku mūzikas scēnas personāžu kā, piemēram, Eltona Džona parādīšanos platē, ko nevarētu teikt par „vēl laikmetīgākajām” Noru Džonsu un Dianu Krall, kuras, pretēji Eltonam, piedāvā krietni vien dzīvīgāku sniegumu. Jebkurā gadījumā, ir skaidri jūtamas tās ieraksta epizodes, kurās Čārlzs ir „savā elementā” (‘Sinner`s Prayer’, ‘Crazy Love’), un tieši šie brīži padara ‘Genius Loves Company’ par sirsnīgu un vērtīgu piemiņas velti no pēdējā gadsimta talantīgākā soul, blūza un r&b mūziķa.

Iesaku:
‘Here We Go Again’, ‘It Was A Very Good Year’, ‘Hey, Girl’, ‘Sinner’s Prayer’, ‘Crazy Love’