Plate siltiem vasaras vakariem, himna naktij – sauc kā gribi, bet pretējā okeāna krasta iemītnieks Devendra Benhart, nākot klajā ar nu jau trešo savu albumu, ir radījis ārkārtīgi izsmalcinātu, dziļi intīmu un sentimentālu pus-akustisku, pus-simfonisku vēstījumu par “veco, labo tematu” – dzīves skaistumu.

Turpinot pirms pāris gadiem uzsākto visnotaļ veiksmīgo sadarbību ar ierakstu izdevniecības “Young God Records” dibinātāju Maiklu Giru, ‘Rejoicing In The Hands’ sevī ietver absolūtu Ziemeļamerikas mūzikas izpratnes un domāšanas kvintesenci. Tas nav ne sliktāks, ne labāks par tā ļoti reti sastopamajiem un vēl grūtāk iegūstamajiem priekšgājējiem, bet laikam jāpiekrīt, ka šādā mūzikā, kādu akustiskās ģitāras pavadībā piedāvā Devendra Benhart klausītājs nemaz nevēlas meklēt ko citu kā tikai aizmiršanos no visa, ko populistiski varētu nodēvēt par “laicīgu”. Un, ticiet vai nē, kā klausītājs, tā autors ir savu panākuši.

Albuma 16 opusos, kuri gar klausītāja ausīm paskrien gana strauji, dziesminieks burtiski spēlējas ar dažādiem mūzikas stiliem, ietekmēm, izteiksmes veidiem. Vienā brīdī tā ir sirdi plosoša, tomēr askētiska balāde (cik nu veiksmīgi iespējams prātā savienot šos abus terminus), nākamajā minūtē parādās regtaima ietekmes un tāda mūzikā “ārkārtīgi bieži” izmantota mūzikas instrumenta kā ķemmes skaņas. Galveno lomu albuma drusku vairāk nekā 40 minūtēs spēlē Devendra aizsmakušais vokāls un miltainās ģitāras melodijas, vietām dodot iespēju iespraukties arī pa kādam klavieru akordam, trompetes tonim vai perkusiju piesitienam. Baumo, ka albums ir sūra, bet produktīva darba auglis – “aiz strīpas” palikušas vēl sešpadsmit melodijas no kopā 57 dziesmām, kas gadumijā tapušas kādā Alabamas studijā. Rudenī būšot turpinājums. Līdz tam, rokas stiepiena attālumā novietojot arī šī gada “Iron & Wine” devumu, vēl ir laiks, lai gremdētos dzīvīgu, un tomēr mulsinoši atturīgu un skaistu vibrāciju apskāvienos.

Rekomendējamas dziesmas:
‘A Sight To Behold’, ‘The Body Breaks’, ‘This Beard Is For Siobhan’, ‘Autumn`s Child’