“Skumji redzēt to, kā skaisti cilvēki noveco…”

Mūziķa un mūzikas žurnālista Jāņa Žildes (‘Satellites’, ´Satellites LV’, ‘kuba’) ilggadējie centieni “ienest” latviešu mūzikā jaunas vēsmas ir materializējušies pirmajā mākslinieka soloierakstā, kuru pirmajā brīdī grūti ierindot pašmāju ierakstu plauktā – tik augsta kopējā skanējuma kvalitāte ir visai reta parādība Latvijā tapušās platēs, turklāt runa nemaz nav par “sprakšķiem” jeb kādām citām tehniska rakstura nepilnībām. Šeit ir nopulēts viss līdz pēdējam. Ir tikai “pure music”.

Stilistiski Žilde, savā ziņā līdzīgi kā iepriekš apskatītais angļu elektroniķis Toms Dženkinsons (Squarepusher), eksperimentē ar dažādu mūzikas žanru un stilu sintēzi, vienā katlā jaucot džezu (‘Stāvi 1’) un lounge vai easy listening mūziku (‘Stāvi 3’), tāpat ierakstā var “uzķert” autora mīlestību pret ambient (‘Stāvi 2’) un moderno klasisko mūziku.

Ir diezgan bezjēdzīgi mēģināt skaidrot ieraksta idejisko pusi jeb koncepciju (pilnīgi pieļauju, ka katrs ‘Stāvu’ klausītājs pēc kārtas numurētajās (‘Stāvi 1’, ‘Stāvi 2’ utt.) kompozīcijās atradīs savu “nervu”, tomēr pavisam skaidra ir albumā ietvertā “ķīmija” – likt aizdomāties tālāk par savu degungalu, iemīļoto radiostaciju un kaut tikai uz četrdesmit minūtēm atmest trulo ieradumu vienmēr un visur ieslīgt rutīnā.