Britu producentu Henrija Binna un Sema Hārdeikera izlolotā projekta otrais albums pārsteidz. Negatīvā nozīmē.
“Zero 7” savu debijas albumu ‘Simple Things’ “laida tautās” gluži nesen – 2001.gada vasarā. Toreiz tas patiesi pārsteidza kā klausītājus, tā mūzikas kritiķus visā pasaulē, kā arī ieguva platīna disku. Daudzi mēģināja “Zero 7” salīdzināt gan ar franču duetu “Air”, gan arī meklēt ietekmes no “Massive Attack”, “Röyksopp” vai “Sia”, taču viens bija skaidrs visiem – britu salās ir dzimis jauns projekts, kam ir visas iespējas “izgriezt pogas” daudziem izpildītājiem un apvienībām, kuri jau bija “iesildījuši sev vietiņu” acid-jazz un downbeat mūzikas stilu lauciņā.
Viens no lielākajiem ‘Simple Things’ trumpjiem bija visnotaļ interesantās un saldenās vokālās partijas, kuru iedziedāšanai tika pieaicinātas vairākas pazīstamas un ne tik pazīstamas solistes. Arī jaunajā ierakstā “Zero 7” turpina iepriekš iesākto sadarbību ar Austrālijas izcelsmes mūziķi Siu Furleri (viņa arī muzikālā projekta “Sia” veidotāja), kā arī Sofiju Bārkeri kas līdzdarbojusies veselā virknē muzikālo projektu, sākot ar Groove Armada 1999.gadā izdoto albumu ‘Vertigo’ un beidzot ar Filadelfijā dzimušo jazz-house projektu “Scuba”. Tomēr ar to ir par maz, lai liktu klausītājam tikpat bērnišķīgā priekā sist plaukstas un priecāties par izdoto naudu diska iegādei, kā viņš to noteikti darījis pirmā “Zero 7” albuma iegādes brīdī.
Pat grūti pateikt, kas konkrēti ir vainīgs pie absolūti nepārsteidzošās, kaut arī kvalitatīvās performances, kas atrodama ‘When It Falls’. Varbūt vēlme mūzikā aizvien vairāk sagaidīt ko jaunu, nedzirdētu, neatklātu ir tik ļoti notrulinājusi klausītāju ausis, ka tie vairs nespēj novērtēt neko, kas šķiet jau kaut kur dzirdēts? Ja vien… Rhodes sintezatoru burbuļojošā skaņa caurvij ierakstu tikpat satriecoši kā ‘Simple Things’, dāņu izcelsmes soliste Tīna Diko, kas uzskatāma par “Zero 7” “jaunpienācēju”, skaņdarbā ‘Home’ liek skudriņām skriet pa muguru gandrīz tikpat intensīvi, kā pēc “Massive Attack” skaņdarba ‘Angel’ noklausīšanās, kurā Horāss Endijs rāda “augstāko klasi” vokālo pasāžu lidojuma kosmiskumā…
..ja vien tas viss jau kaut kur nebūtu dzirdēts.