Mazās, ar nedaudz nazālo balsi un portugāļu akcentu apveltītās kanādietes Nellijas otrais albums, kā jau liecina tā nosaukums, ir vairāk pielīdzināms tautas mūzikas ierakstu kategorijai un ar popmūziku šeit varētu nebūt ne mazākā sakara. Ja vien…

Ja vien Furtado pirms trim gadiem nebūtu tik skaļi debitējusi popmūzikas pasaulē, ar ‘Whoa, Nelly!’ un pirmajiem tā singliem ‘I`m Like A Bird’ un ‘Turn Out The Lights’ satricinot ne tikai deju klubus un radiostacijas, bet arī pieprasītāko singlu tabulas un mūzikas kritiķu spalvaskātus, kas tolaik paredzēja Nellijai spilgtu nākotni un topu augstākās pozīcijas.

Nepagāja ne pāris mēneši – debijas albuma trešais singls ‘On The Radio’ vairs nespēja iemantot tik satriecošu sabiedrības uzmanību, nemaz nerunājot par likteņa ironiju – “on the radio” dziesma nemaz tik bieži neparādījās, un tā vien šķita, ka mūziķu kategorija “One Hit Wonder” ir ieguvusi jaunu dalībnieku.

“Back to roots, Nelly!” – šādi īsumā varētu raksturot Nellijas otro disku ‘Folklore’. Mākslinieces esības meklējumi ļoti spilgti jūtami ikvienā albuma skaņā. Pat diska vāciņš, salīdzinājumā ar dzīvespriecīgo ‘Whoa, Nelly!’, liek gaidīt nopietnu, pārdomātu pieteikumu mūzikas pasaulei. Rezultāts gan rada divējādas izjūtas.

No vienas puses, pat ļoti apsveicams ir fakts, ka Nellija nav vis trīs gadus gozējusies pa pludmalēm un baudījusi slava augļus, bet gan rūpīgi pārdomājusi, ko un kā darīt turpmāk. Par to liecina kaut vai no pirmā albuma atšķirīgā dziedāšanas maniere, ne pa visam ne “popmuzikālie” ritmi un izteiktie portugāļu tautas mūzikas elementi, kas visvairāk atspoguļojas mūzikas instrumentu lietojumā – diskā bieži pamanāmas mandolīnas, bandžo un citi stīgu instrumenti, kas kopā ar perkusijām rada lieliska World mūzikas stila ieraksta iespaidu.

No otras puses – no pagātnes neaizmuksi, Nellij! Pasaule jau kārtējo reizi ir izslāpusi pēc vienkāršās, jautrās un nenopietnās Nellijas, kas garantē jautrību klubiņos, mājas pārtijās un kuras dziesmas ir par neko, tomēr tas nekas – pie tām vismaz var labi pavadīt laiku. Tā albuma puse, kas ir vairāk tendēta popmūzikas virzienā, diemžēl nespēj pildīt šos priekšnoteikumus.

Morāle: Nellija Furtado, pirms trim gadiem apostīdama gaisu popmūzikas pasaulē, saprata, ka tas viss nav priekš viņas un nolēma “kažoku mest uz otru pusi”. Nedaudz par vēlu šī atklāsme… Piedod, Nellij, bet tu vēl neesi tik liela māksliniece, lai ar saviem ierakstiem varētu atļauties TIK ļoti spēcīgi šokēt klausītāju un vēl sagaidīt, ka viņš to sapratīs.

Lielisks un moderns, nedaudz nenobriedis Folk/World mūzikas ieraksts, tomēr vienlaikus arī diezgan pliekana popmūzika.