The Field ‘Yesterday And Today’ (2,5/5)

Divarpus, Recenzijas,

Ar savu aizpagājušā gada debiju zviedru elektroniķis/dīdžejs/eksperimentālists “The Field” (īstajā vārdā Aksels Vilners), nebaidos šo vārdu – bezmaz vai radīja veselu elektronikas subžanru, ko, par prieku valodniekiem, varētu nosaukt par “lēcekni” vai kā tamlīdzīgi. Jo kā gan citādi lai vienā vārdā raksturo mūziku, kuras centrālā sastāvdaļa ir visdažādākie – paša radīti un aizlienēti – skipojoši sempli (uh, cik latviski sanāca!). Šoreiz pie aizlienētajiem jāpiemin slavenais 80.gadu hits ‘Everybody’s Got To Learn Sometime’, kas, nezaudējot savu skumju caurausto vadmotīvu, atdzimis tīri vai bossanovas ritmā. Kas attiecas uz pārējiem plates oriģināl-komponējumiem (drīzāk miksiem), tie, salīdzinot ar diska priekšgājēju, kļuvuši mazliet melodiskāki, harmoniskāki, pieradinātāki. Jāpiekrīt jau ir – nav daudz tādu, kas būtu gatavi stundu no vietas klausīties “lēkājošas” plates skaņās. Diemžēl, padarot to visu mazliet vieglāk uztveramu, “The Field” ļoti riskē zaudēt piesaisti sevis radītajam jaun-žanram un, līdz ar to – arī vienīgo iemeslu, kāpēc vispār šo plati klausīties. Jo bez tā ‘Yesterday And Today’ ir vien garlaicīga deju mūzika.

‘I Have the Moon, You Have the Internet’
[audio:TheField_IHaveTheMoonYouHaveTheInternet.mp3]

‘Everybody’s Got To Learn Sometime’
[audio:TheField_EverybodysGotToLearnSometime.mp3]

‘Yesterday And Today’
[audio:TheField_YesterdayAndToday.mp3]

Fever Ray ‘Fever Ray’ (3/5)

Recenzijas, Trīs, ,

Absolūti ekscentriskā dueta “The Knife” neparastā sieviešu vokāla īpašniece Kārina Dreijere Andersone debitējusi solomākslinieces ampluā, savai karjerai par pamatu ņemot monotonas, meditatīvas šūpuļdziesmas naktstauriņiem, pokemoniem un citiem citādāk domājošajiem. Pasniegts tumsnējas elektronikas formā, albums brīžiem prātā atsauc Žanu Mišelu Žāru, taču tādu, kādu to dzirdēju pirmoreiz jeb, citiem vārdiem sakot – bez pompas un pašmērķīgiem pārspīlējumiem. Šis ir alternatīvais elektropops, lai vai ko tu zem šī termina ierindotu. Plates spožums un posts – tās veiksmes formula ir gana vienkārša, lai albuma veiksmīgākie skaņdarbi būtu jau izskanējuši, pirms vēl sasniegta diska puse. Citādi – perfekta klausāmviela bezmiega naktīm un pirmajam rīta autobusam.

‘When I Grow Up’
[audio:FeverRay_WhenIGrowUp.mp3]

‘Dry And Dusty’
[audio:FeverRay_DryAndDusty.mp3]

‘Triangle Walks’
[audio:FeverRay_TriangleWalks.mp3]

Phoenix ‘Wolfgang Amadeus Phoenix’ (3/5)

Recenzijas, Trīs, ,

Protams, tas nav otrs ‘Alphabetical’. Tādu hitu birumu otreiz laikam jau būtu pārāk naivi sagaidīt – jo īpaši apzinoties, ka pēdējos gados “Phoenix” šarms diemžēl gājis mazumā. Taču, ja neizvirza grupai neiespējamas prasības, jāteic, ka šis franču indie-popa kolektīvs ir savu darbu padarījuši gana labā līmenī. Ar pārdomātu plates koncepciju un neieslīgšanai vienveidīgumā, jaunākais “Phoenix” puišu veikums spēj “aizķert” klausītāja uzmanību – vismaz tiktāl, lai atkal nesāktu skumji gausties par grupām, kuras reiz bija lieliskas.

Continue reading Phoenix ‘Wolfgang Amadeus Phoenix’ (3/5) →

Satellites LV ‘Vadu’ (2,5/5)

Divarpus, Recenzijas

Vairums klausītāju abus svaigos “Satellites LV” albumus uzlūko kā vienu veselumu. Iespējams, prātīga doma, jo īpaši ņemot vērā ‘Bezvadu’ acīm redzamo konceptuālo pārākumu pār krietni blāvāko un vienmuļāko ‘Vadu’ plati. Turklāt, lai arī nosaukumos atklāti atšķirti elektronikas un roka albumos, praksē ‘Vadu’ jo bieži citē ‘Bezvadu’ jau dzirdētus “deju-popa” elementus.

Continue reading Satellites LV ‘Vadu’ (2,5/5) →

Satellites LV ‘Bezvadu’ (4/5)

Recenzijas, Četri, ,

Tā arī īsti neesmu drošs, vai abus nule klajā nākušos pašmāju “dance-pop-punk-postrock-hvz” grupas “Satellites LV” albumus saukt par “gada atgriešanos” Latvijas mūzikā. Teorētiski jā – kopš 2001.gada ‘Kind Of Glue’ nekas cits ar uzrakstu “Satellites LV” uz vāka veikalos nav bijis nopērkams. No otras puses – un diez vai kāds to būs palaidis garām – šodienas “setelaiti” ir mainījušies līdz nepazīšanai, liekot reiz neformālos eksperimentētājus teju vai nosaukt par vietējās mūzikas scēnas hitmeikeriem, un slavas un kvalitātes ziņā likt blakus visām “Prāta Vētrām” un Intariem Busuļiem.

Continue reading Satellites LV ‘Bezvadu’ (4/5) →