Noteikti būs tādi, kas retoriski jautās: “Viņa arī dzied?”. Viņi visticamāk nebūs redzējuši, piemēram, to pašu ‘Lost In Translation’, kurā Skārleta eleganti izklaidējās kādā Tokijas karaoke bārā. Taču, ja runājam par šīs slavenās kinoaktrises debiju mūzikā – pirmo soloalbumu ‘Anywhere I Lay My Head’, kura lielāko daļu sastāda dižgara Toma Veita dziesmas jaunās skaņās, tad kā minimums jāatzīst – tā jau vairs nav nekāda karaoke.
Continue reading Scarlett Johansson ‘Anywhere I Lay My Head’ (3/5)
Kamēr nācija vienā balsī runā praktiski tikai un vienīgi par jauno “Prāta Vētras” albumu, ir laiks “for something completely different”. Pilnīgi droši nemaz nezinu, vai “Dzelteno Pastnieku” un “NSRD” dalībnieka Viestura Slavas un reklāmista/elektroniķa Kaspara Rolšteina jauno kopdarbu ‘Opening Night’ vispār iespējams iegādāties veikalos, taču manās rokās šī plate pa ceļu neceļiem tomēr ir nonākusi. Kā cilvēks, kurš stundām ilgi var runāt par “Dzelteno Pastnieku” dziesmām un tekstiem (jo īpaši frāzi “lietaini vēji snieg”), uzskatu par savu pilsoņa pienākumu mazliet iemest ausi šajā reizē daudzveidīgajā un monotonajā, brīžiem harmoniskajā, brīžiem totāli psihodēliskajā ierakstā.
To, ka “tur kaut kam ir jābūt”, nešaubīgi vairs neviens neapgalvos, vismaz ne pirms jaunā albuma noklausīšanās. Dažiem vieglāk, dažiem grūtāk izdodas aprast ar “prātvētrnieku” jauno skaņu, taču nedomāju, ka kāds cerēja sagaidīt TIK aizraujošu, dažādu ierakstu, kas kopš ļoti ilgiem laikiem atkal ļauj “Prāta Vētras” sakarā lietot vārdu “albums”.
Diezgan klusi mūziku “patērējošā” pasaule ir uzņēmusi jaunāko, otro elektro-hiphop-soula dueta “Gnarls Barkley” plati. Tiesa, tas nekādā ziņā neliecina par diska saturiskiem trūkumiem, gluži otrādi – ‘The Odd Couple’ brīžiem piedāvā tik daudz “satura”, ka albuma stila raksturojumā ir jāraksta vismaz trīs dažādu mūzikas žanru nosaukumi.
Franču “shoegaze” žanra projekta “M83” fani savu elku jaunākajā, pēc skaita piektajā studijas albumā ‘Saturdays = Youth’ sazīmēs bagātīgāku, vēl melodiskāku skanējumu kā jebkurā no plates priekšgājējiem. Savukārt tiem, kam “M83” vārds vēl ir svešs, ir laba iespēja iepazīties ar ļoti sapņainu, romantisku un optimistisku, “electronica” žanram tuvu stāvošu popmūziku.