Pus-oficiāla vēstule a.god. Deividam Gāna (Gahana, Gehena u.c.) k-gam. Es, apakšā parakstījies, jūsu klausītājs un cienītājs visus savus garos un mokošos pusaudžu pārejas vecuma gadus, vēlējos uzjautāt “bez aplinkiem” – vai Jums pašam patīk tas, ko pēdējā laikā esat “savārījis”? Es, protams, runāju par to stundu ilgo ķīseli, ko strīdus karstumā šās recenzijas turpinājumā, iespējams, arī nosaukšu par grupas “Depeche Mode” 12. albumu ‘Sounds Of The Universe’.
Iespējams, neesmu tas pateicīgākais sarunu biedrs, jo neesmu nekāds fans, tas ir – cienu grupu par tās (acīm redzami) spīdošajiem pagātnes veikumiem, taču neuzskatu, ka tie spēj kompensēt bezzobainību Jūsu svaigākajos darbos. Taču esmu bijis pacietīgs klausītājs – jau albuma ‘Ultra’ bonus dziesmu vidū atrodamā ‘Only When I Lose Myself’ darīja mani uzmanīgu, tomēr sapratu (un grupai piedevu), ka sekojošais ‘Exciter’ ir vienkārša nodeva “tam pārmaiņu laikam”, bet ‘Playing the Angel’ – izvēlētās pozīcijas gana veiksmīgs stiprinājums.
Ko nevarētu teikt par Jūsu jaunāko veikumu. Ne tikai ir gandrīz bez pēdām zudusi par “Depeche Mode” sejas vaibstu nosaucamā skaudrā skumju pieskaņa, kas, starp citu, jau šķita no jauna atrasta jau pieminētajā ‘Playing the Angel’ – papildus tam jaunais disks īsi un konkrēti ir bezdievīgi garlaicīgs! It kā producējis tas pats Bens Hiljers, taču rezultāts ne tikai ir grūti pielīdzināms ‘Playing the Angel’ – tas ir grūti pielīdzināms visiem “DM”! Nu nav “DM” diskogrāfijā cita albuma, kurā trīs minūšu dziesma šķiet velkamies vismaz septiņas minūtes! Ironiskā kārtā, visaizraujošākā jaunās plates dziesma tieši ir (sic!) septiņas minūtes ilgā plates ievadkompozīcija. Iespējams, derēja sevi pietaupīt un tās šarmu izdalīt uz visiem 13 (!!!) plates opusiem.
Gribat bez skaļiem apgalvojumiem, bet gan par lietu? Labi! Nē, neuztraucieties, nesākšu jau kārtējo reizi meklēt jaunās plates dziesmās “kultūrcitātus” no senākiem “depešu” albumiem. Nenoliedzami, tā ir jautra un rekomendējama izklaide draugu lokā kādā piektdienas vakarā, bet visiem jau labi sen ir skaidrs, ka katra jauna “DM” dziesma nekautrējoties atsaucās uz vismaz pārīti grupas “zelta fondu” hitu – pat jaunais albums ir nopērkams īpašā “kolekcionāru” versijā, kurai klāt piesviests viens disks ar senu dienu hitu demo versijām. Vai tā Jūs “ejat līdzi laikam” un “attīstat savu skaņu”, Gāna kungs?
Jā, tiesa, daļu šo pārmetumu varat droši pāradresēt Mārtinam Gora kungam – viņš jau ir jaunās plates gandrīz visu dziesmu autors. Tiesa, dīvainā kārtā, par spīti neuzrunājošajam gala rezultātam, vietām (uzsveru – VIETĀM) kaut kur aiz visas šīs pārlieku sintētiskās un bezdvēseliskās nošu un skaņu sienas ir jaušama cerība. Tā, piemēram, dziesma ‘Fragile Tension’ – es te zemāk uzzīmēju savas emocijas šā skaņdarba klausīšanās laikā:
Kā redzat, pēc daudzsološa sākuma, kurā ir saklausāma dziesmas pamatā esoša laba ideja, ap dziesmas otro minūti emocionālā ziņā šis skaņdarbs zaudē savu šarmu un pārvēršas par nepievilcīgu, melnu strīpu, kā tiešā, tā arī pārnestā nozīmē. Atļaujoties vispārināt un šo diagnozi attiecinot uz visu ‘Sounds Of The Universe’ plati kopumā, jāsecina, ka Jūs (vai grupa kopumā, vai arī kāds mistiskais Ļaundaris, kas par to visu ir atbildīgs) neesat spējis no pieņemamām, brīžiem pat cerīgām idejām radīt dziesmu, kas noturētu uzmanību visā tās skanēšanas laikā un, pats svarīgākais, liktu notrīsēt sirdij – nu kaut vai tādā mērā, kā ‘Leave In Silence’ tajos senajos laikos. Tur taču arī nekā tāda, pāris akordi uz sintezatora, plīstošu stiklu skaņas – bet kas par spēku!
Jā, laikam jau Jums taisnība – nav taisnīgi no manas puses, runājot par jaunākajiem “Depeche Mode” veikumiem, nemitīgi atsaukties uz pagātnes veiksmēm. Bet ir tik ilgs laiks pagājis, kopš “depeši” ir patiešām ko ģeniālu radījuši! Nu, Jūs tiešām nevarētu mazliet “iespringt” un neradīt tik bezzobainus albumus, kurus vairāk prasās nosaukt par mārketinga projektiem? Saprotu, krīze, Jums arī jāpelna, bet, ticiet man, tagad kā nekad tautai prasās pēc dziesmām, kuru pavadījumā raudāt un smiet, un justies kā mājās, ar sevi mierā. “DM” tādas prot radīt.
Un nav ko mēģināt izmisīgi skriet līdzi jaunajiem – viļņiem, klausītājiem… Piekritīsit, vairs nav manīts, ka kāds ķēpātu uz sienām “DM”. Citi laiki, citi tikumi, citi klausīšanās paradumi. Jums nepiestāv radīt neizteiksmīgu mūziku mūsdienu patērētājam. Turklāt ceru, ka to arī nemēģinājāt darīt savā jaunākajā platē – jo tad Jūs esat vēl tālāk no patiesības kā domāju. Dariet kā tai vecajā teicienā – buģ po prošče i narod k tjebe potjaņitsa. Vai kā tamlīdzīgi.
Cerībā uz sapratni & joprojām gaidot kādu jaunu un patiešām godīgu “Depeche Mode” albumu,
Andrejs
Noklausies:
‘In Chains’
[audio:DepecheMode_InChains.mp3]
‘Fragile Tension’
[audio:DepecheMode_FragileTension.mp3]
‘Jezebel’
[audio:DepecheMode_Jezebel.mp3]
Par recenzijas formu – žetons! Vinmēr esmu uzskatījis, ka recenzijai jābūt ne vien saturīgai, bet arī literāri augstvērtīgai.
Par “mūžīgajām” grupām. Man ir izveidojies preikšstats, ka mākslinieki, kas muzicē vairākus gadu desmitus, sevu potenciālu ir izlikuši jau sākumā un izcilākās plates vienmēr ir no agrīnās daiļrades. Tāpēc personīgi es neatrodu sevī spēkus, lai mēģinātu klausīties pēdējo gadu DM, Pet Shop Boys, U2, Rolling Stones, The Cure ierakstus. Labāk nebojāt priekšstatu – jo “zelta rudens” vecuma mākslinieku, salīdzinot ar iepriekš radītajiem izcilajiem materiāliem, jaunākie veikumi atgādina paviršu atraugu…
Tavs grafiks ir ideāli piemērojams jaunai bibliotēkai: forma un attieksme…… :)
Bet varbūt arī labāk ir atražot slavas laiku mūziku (vecie, kvēlie fani uzķersies), nekā pievērsties kam jaunam un modernam – kā ar Kornelu un viņa svaigo R’n’B albūmu (Timbaland producēto)…
Par Leave in Silence pilnīgi piekrītu – vēl tagad var vēlā vakarā klausīties uz repeat un neapnikt. Tur ir kaut kas līdzīgs magnētam. Recenzija šķiet ir no sirds un patiesa un patiesiem viedokļiem ir tiesības pastāvēt. Es par DM varu teikt vienu – pēc SOFAD vienkārši ģeniālā albuma visi dalībnieki laikam bija izpumpējušies līdz pēdējam un laikam tīri morāli vairs turpmāk nespēj saņemties radīt kaut ko vismaz kā man šķiet tik pat epohālu. Dzīvais koncerts Devotional ir vispār neapstrīdami mans visu laiku visu grupu iecienītākais koncerts. Tas laikam bija visu DM pēdējo spēku sakopojums un visa labākā atdošana mums klausītājiem. Lai arī kā man nepatiktu pēdējais/ie albumi (Par =Playing The Angel= tomēr jāsaka ka ir ok) tomēr es nekad neuzdrīkstēšos pateikt ka tie ir galīgi garām, jo tādējādi es iespējams sagrautu cerības ka kaut kas dižs tomēr vēl sekos, ja nu grupa mani dzirdētu šādus vārdus sakām, lai gan protams manu viedokli tāpat grupa neuzzinās, jo nelasa šo lapu. :)
Tā kā Paldies DM par manuprāt visu laiku labāko albumu – SOFAD un kaut ko tikpat labu gaidīt būtu prasīt pārāk daudz no jebkura ne tikai no DM. Jaunajā albumā dziesma Wrong ir izdevusies uz atzīmi “8” un papriecāsimies kaut vai par to, jo ir grupas kuras ir topos, bet kuru albumos priekš manis tiešām nekā nav. Pilnīgi nekā. Cik cilvēku tik viedokļu. :)
Recenzijas forma tiešām interesanta, tik adresēt to vajadzēja M.Goram, jo viņš ir grupas muzikālais ‘vadītājs’.
Starp citu, paklausoties rūpīgāk (un skaļāk) uz labas aparatūras albums top daudz baudāmāks, bet labu dziesmu/melodiju trūkums ir nenoliedzams.
Vispābā jau 99% no DM līdz šim radītajām dziesmām autors ir M.L.Gors, tā kā Andrejs ir sakļūdījies, savu sašutumu adresējot D.Gehenam, kurš tikai pāris dziesmu autors un tikai šajā DM albumā.. Bet par albumu varu daļēji piekrist – vismaz pēc divām noklausīšanās reizēm aizķēris ir tikai fragile tension, nu, kaut kas nav līdz galam.
p.s. ja recenzijas autora sašutums nav uzspēlēts speciāli, tad šķiet, ka grupa ir kas vairāk priekš viņa, kā tikai tāda, kurai autors ir tikai “klausītājs un cienītājs visus savus garos un mokošos pusaudžu pārejas vecuma gadus” :-)
par DM ir viens interesants fakts:
laikā, kad viņi izdod albumu, reti kurš kritiķis par viņiem ir stāvā sajūsmā. Domā, ka 1982. gadā visi bija sajūsmā par “Leave in Silence” vai 1993. par SOFAD ? Atliek palasīt 81<85 vāciņu, lai redzētu ka tā nav. DM dziesmas tikai ar laiku un visas muzikālās industrijas paradigmas maiņu sāk likties vērtīgas. Tāpēc “Ultra” joprojām ir tik vāji novērtēts, taču es uzskatu to par vienu no spēcīgākajiem. Pat tagad man “Exciter” šķiet labs, lai gan tā nebija 2001. gadā.
Vispār, daudzās kļūdas par DM šajā rakstā liek domāt, ka neesi īpaši zinošs par DM, DM vēsturi un grupas raksturīgajām īpatnībām. Šādu vēstuli varēji rakstīt Bono(U2 15+ gadus ir mēsls), bet ne Gahanam (wtf? vispār). un kāpēc ne Goram?
Šeit pat nav ko teikt, atliek palasīt kaut vai pitchfork vai Rudaka kunga viedokli, kas ir balstīts uz daudzmaz spēcīgāka zināšanu fundamenta. Nav jau tā, ka šis albums ir DM spēju virsotne, bet DM joprojām spēj pierādīt, ka kaut ko var uzrakstīt pat pēc 30 gadiem. Un PTA jau nu noteikti nav labāks par SOTU. Un ja arī tā domā, tad kāds tam pamatojums? Kas tur bija tik dikti labāks? Turklāt, komerciāli DM ir bijuši jau no paša sākuma, tas nav pēdējo gadu biznesa plāns. Tu kritizē “fragile tension”, bet vai “lilian” no PTA bija labāks? Tikpat garlaicīgs, es vispār domāju, ka DM 160+ dziesmas ir garlaicīgas un lēnas, bet tās tieši ir grupas zīmols, jo dziesmas ir niansētas un palēnām “iesēžas”. DM dziesmas nepavisam nav tie singli, kas ir bijuši radio.
Varēji vismaz noklausītes papildus dziesmas, jo tās ir labākas – vienīgais par ko varēji piesieties ir producenta darbs, jo skaņu varēja dabūt labāku ar tik lielu apjomu sintezatoru, turklāt paklausoties demo versijas, var secināt ka šīs dziesmas nav vājākas par citu gadu veikumiem.tās ir tikai slikti apstrādātas.bet tāpat bija ar PTA. nav vair vaildera vai flood ekvivalenta.
bet ideja ir ok.peace.
:) lieku reizi apstiprinaajaat manas aizdomas – dalja sho visu lasa “pa diagonaali” un ar lielaaku prieku atrod iemeslu uzbraukt autoram par kljuudu nekaa piepuulee pashi savu uzmaniibu un tekstaa atrod sentenci “Jā, tiesa, daļu šo pārmetumu varat droši pāradresēt Mārtinam Gora kungam – viņš jau ir jaunās plates gandrīz visu dziesmu autors”, kura tur ievietota tieshi visu juusu naktsmieram. Bet vispaar paldies, ka uzmanat mani. :) Tas mobilizee!
izlasiju katru shiis recenzija rindu, arii “..daļu šo pārmetumu varat droši pāradresēt Mārtinam Gora kungam..”, un tomeer par 100% piekriitu RODZHERS komentaaram. ir tomeer jaazin drusku veesture pirms kritizee DM. vai vismaz jaapaseko liidzi kaa radaas shis albums… nav DM nekaadi komerciaalisti. tieshi otraadi, vinji sevi pretnostata POPam un smejaas par U2 un Bono centieniem veel aizvien buut “best rock band in the world”.
es pats dzirdeeju vispirms sho albumu vaajaa mp3 kvalitaatee un nodomaaju, ka kautkaads sviests iznaacis. shodien man ir deluxe box un ne mirkli nenozheeloju. ir noteikti daudz labaaks albums par PTA, daudz labaaks par Exciter. bet Ultra nav paarspeeta, taa man ir 1. vietaa.
labaakaa dziesma no SOTU man shobriid ir “Peace”.
peace!
@kumpis @rodzhers savdabiigi, bet taa arii neesmu no (kaada no) jums dzirdeejis pamatotu viedokli, kaapeec shis NAV slikts DM ieraksts. Anyone?
Un par “jaazina drusku veesture”, sorry, totaali neiistajam cilveekam paarmetat. :) Katrs jau, protams, sev tas lielaakais eksperts.
Es nesaprotu,kā var kaut ko tādu par Depeche Mode uzrakstīt???????????Tas ir tikai viens viedoklis,ja jau albūms būtu tik garlaicīgs,tad fani nestāvētu rindās un uz koncertiem nedotos,vienkārši Jūz nesaprotat kā’šo vēstījumu,kuru vini ar mūziku sniedz pasaulei,iedzilināties vajag,nevis tikai pavirši noklausīties,Es vienmēr esmu uzskatījusi,ka Dm mūzika ir kā māksla,un ko var darīt,ja citi to neuzķer!:(