Kā var aizmirst, kā var aizmirst… Cukursaldo puisēnu “Keane” debijas plati pirms četriem gadiem, kas katapultēja puišus popa slavas zenītā un medaini salkanu dūdošanu par mīlas lietām atkal padarīja modernu.

Ja toreiz man neatlika nekas cits kā atzīt, ka patiesi – IR jāmāk radīt kaut kas tik… tik… šķebinoši salds un reizē arī harmonisks, tad ar savu trešo plati “Keane” ir ieguvuši mazliet “stadion-īgāku” (no vārda “stadions”) skanējumu, līdz ar to – ar vienu rāvienu piesavinājušies teju vai visus “Delays” fanus, kuriem pēdējos pāris albumos tā arī neizdevās atrast neko klausīšanās vērtu. Taču pats svarīgākais – “Keane” ir izdevies izvairīties no iekrišanas otrā grāvī, kurš pazīstams pēc atslēgfrāzes “gribam būt Coldplay”, un reizē (pirmajā brīdī neizprotamā veidā) likt uz sevi, šķiet, pirmoreiz palūkoties ar nopietnu sejas izteiksmi.

Protams, katrai lietai savas ēnas puses. Fani (lasi: pārejas vecuma jaunieši) spļaudīsies par hitu trūkumu. Protams, ja jāsalīdzina ar abiem ‘Perfect Symmetry’ priekšgājējiem, jo īpaši ‘Hopes And Fears’, kura katru noti varēja droši likt par sava mobilā zvana vai modinātāja toni (brrr….), tad jaunā plate piedāvā auru, koncepciju un svaigu skatu nākotnē, bet tā nav hitu “slaucamā govs”. Tā katrā ziņā IR skaista un atstrādāta britu popmūzika, kurā rūdītāks melomāns saklausīs atsauces uz “U2”, “James”, pat “Sparks” un Deividu Boviju, bet tas viss – pieklājīgās devās un, galu galā – vai tad kādam tas šai pirātu/kopētāju/plaģiātu laikmetā maz interesē?

Pilnai laimei – lai šo rindu autors, aizslēpies aiz vīzdegunīgām piezīmēm, klusībā pa vakariem varētu studzināt “Keane” pavadījumā – pietrūkst albuma pirmajā hitā ‘Spiralling’ dzirdamās enerģijas. Jo tas nu patiesi ir nevainojams “Keane” opuss, drošs pretendents uz gada labākās popdziesmas titulu. Nē, nevajadzētu ‘Spiralling’ pareizināt ar 10 pārējām diska dziesmām, jo arī starp tām ir apslēpti vairāki ne mazāk lieliski skaņdarbi (skat.fragmentus zemāk). Taču tādi “degošu šķiltavu balagāni” kā ‘You Don’t See Me’ vai ‘Playing Along’ – acīm redzamas nodevas tiem, kas “Keane” joprojām vēlas redzēt puišu vecajā, ‘Somewhere Only We Know’ un ‘Bedshaped’ līdzīgajā ampluā – dienas beigās traucē ‘Perfect Symmetry’ nosaukt par jaunu “Keane” dzimšanu. Bet varbūt arī nevajag tik skaļu vārdu un apgalvojumu. Sākumam pietiks ar to, ka “Keane” ir, tēlaini izsakoties, pārdzīvojuši savu 25-gadnieku krīzi un nu uz pasauli raugās ar daudz drošāku, skaidrāku un vieglāku skatienu.

“Keane” – ‘Spiralling’ (video):

[youtube XyhL46r6rEo nolink]

Noklausies:

‘Better Than This’
[audio:Keane_BetterThanThis.mp3]

‘Perfect Symmetry’
[audio:Keane_PerfectSymmetry.mp3]

‘Pretend That You’re Alone’
[audio:Keane_PretendThatYoureAlone.mp3]