Šīsvasaras lipīgākais popalbums ir klāt! Pašu mājās klajā nākusi jau pirms gada, šī dāņu kolektīva debijas plate nesen kā ir ieraudzījusi arī Eiropas mūzikas tirgu un, līdz ar to, likusi tūkstošiem saldas, līdzi lēkājamas un kvalitatīvas popmūzikas cienītājiem sajūsmā sist plaukstas un “ieperošo” ritmu pavadījumā dīdīties ofisa krēslā no rīta līdz vakaram.

Izsakoties salīdzinājumos, “Alphabeat” ir tie paši “Scissor Sisters”, tikai vēl mazliet saldāki, “lecīgāki” un ar lielāku ievirzi retro-popa virzienā. Rezultāts praktiski visā plates garumā ir fascinējošs – “motown” ritmi, fancīgi ģitāru rifi, pulsējošas basa partijas. Ar šo disku kabatā jums nenāksies sēdēt bezdarbībā nevienā šovasar plānotā ballītē!

“Alphabeat” – ‘Fascination’:
[youtube QvD6maGRh7c nolink]

Taču, atšķirībā no citiem šā paša žanra piemēriem, ‘This Is Alphabeat’ mīklainā kārtā ir izdevies izvairīties no šādai mūzikai tik raksturīgās nonivelēšanās un salkanuma. Iespējams (un visticamāk) tāpēc, ka ‘This Is Alphabeat’ nav nepieciešams (un arī iespējams) sēdēt un klausīties, iedziļināties diska satura detaļās. Šāda mūzika nāk komplektā ar “visi-garāmgājēji-mani-draugi” un “dejojam-līdz-pirmajiem-saules-stariem” atmosfēru.

“Alphabeat” – 10 000 Nights’:
[youtube ySHHdO-YTK4 nolink]

Bez tam, ja gadījumā sāksi skrupulozi pieiet albuma materiālam, tad agrāk vai vēlāk vīsdegunīgi secināsi, ka “nekas dižs jau te nav, mūzika ir pārāk sekla” un, galu galā, snobiski secināsi, ka “Alphabeat” tāda “Eirovīzijas” līmeņa grupa vien ir. Un, lai arī kā es saprastu, kādā veidā līdz šādām atziņām ir iespējams aizrakties, tomēr tas nu ir par daudz un dziļi urbts – tāpat kā cilvēki ir atšķirīgi, tā arī vienā katlā nav kraujams Mocarts un Linda Leen. Ar šādu attieksmi prātā nekad un neviens mūzikas ieraksts nebūs labs – popmūzikā pietrūkst asuma, trešmetālā – sirsnīguma utt. Taču, paskatoties uz ‘This Is Alphabeat’ kā gatavu, iesaiņotu kopumu, ir jāatzīst – kā albums šis veidojums ir ļoti labs un pārdomāts.

Vienīgos vērā ņemamos iebildumus disks nopelna par dziesmu tekstiem. Protams, viss nevar būt perfekts, un nevainojama mūzika laikam vienkārši nespēj iztikt bez banālām frāzēm – mūzikas vēsturē ir ierakstītas neskaitāmas citēšanas vērtas lappuses par “fire-desire” tipa atskaņām mūzikā. Šeit gan situācija nav TIK traģiska, taču arī šādi tādi labi piemēri ir atrodami, kā piemēram:

“Don’t you touch my boyfriend
He’s not your boyfriend, he’s mine”

“Alphabeat” – ‘Boyfriend’:
[youtube 0NOFVjjQ_2c nolink]

Toties dziesmā ‘Rubberboots’ tiek apdziedāts lietusmētelis:

“This rain is wild, wild
It’s all coming down, down on me.
So go put your Macintosh on, your Macintosh on
You should wear rubber, always wear rubber…”

Lai ko tas arī nenozīmētu, zināma psihodēlija ir jūtama. Un saldu melodiju un āķīgu ritmu kompānijā neko vairāk nudien neprasās. Jā, vēl jāpiebilst, ka, atšķirībā no Dānijā izdotās diska versijas, jaunajā atrodamas pāris jaunas dziesmas (man personīgi dāņu izdevums šķiet viengabalaināks, labāks), savukārt jau pieminētā ‘Rubberboots’ ieguvusi divreiz lēnāku ritmu, dodot vietu nelielai atelpai (“lēnajai” dejai?) pa starpu tam, ko droši var nosaukt par 2008.gada vasaras skaņu celiņu. Iesaku!

Noklausies:

‘Fantastic 6’
[audio:Alphabeat_Fantastic6.mp3]

‘What Is Happening’
[audio:Alphabeat_WhatIsHappening.mp3]

‘Go-Go’
[audio:Alphabeat_Go-Go.mp3]