Noteikti būs tādi, kas retoriski jautās: “Viņa arī dzied?”. Viņi visticamāk nebūs redzējuši, piemēram, to pašu ‘Lost In Translation’, kurā Skārleta eleganti izklaidējās kādā Tokijas karaoke bārā. Taču, ja runājam par šīs slavenās kinoaktrises debiju mūzikā – pirmo soloalbumu ‘Anywhere I Lay My Head’, kura lielāko daļu sastāda dižgara Toma Veita dziesmas jaunās skaņās, tad kā minimums jāatzīst – tā jau vairs nav nekāda karaoke.

Pirmām kārtām jau Johansones balss dotību dēļ. Viņai ir visai zems, samtains, dziļš vokāls, ko vietumis gribas pielīdzināt Enijas Lenoksas balss tonim. Protams, katram ir sava versija par “labu balsi”, un es arī neteiktu, ka Skārleta Johansone dzied izcili, taču, manuprāt, vīpsnāt nav pamata. Es neaicināšu visus turpmāk uz aktieriem un aktrisēm, kas ir izdomājuši sākt mūziķa karjeru, skatīties nopietni, taču šis gadījums nav tas sliktākais un no tiesas neizskatās un arī neizklausās pēc tīra mārketinga gājiena. Kaut vai tāpēc, ka te nekas nav pārāk “samudrīts”, līdz perfektumam nopulēts vai jebkā citādāk sačakarēts. Jā, pilnībai pietrūkst pašas Skārletas Johansones, kura, esot aktrise, ir profesionāli iemācījusies arī dziedot iejusties kādā tēlā (vismaz tāds iespaids rodas), kā rezultātā skaistums un noskaņa ir, bet dvēseles tam visam mazliet pietrūkst un albums neuzrunā tik personiski kā varētu vēlēties.

Albumam “zaļo gaismu” personīgi devis “pats” Toms Veits – viņš, kurš, ja nemaldos, gandrīz nekad nevienam nav atļāvis izmantot savu mūziku. Fakts vērā ņemams. Un ja vairāk ticat “lieliem vārdiem” nevis maziem kritiķiem, tad šai ierakstā ir dzirdams arī par Skārletas Johansones protežē nosaucamais Deivids Bovijs. Maza, bet silta kompānija – Toma Veita dziesmas daiļas un inteliģentas aktrises izpildījumā, kurai piepalīdz “tikai” pats Zigijs Zvaigžņuputeklis.

Šķiet, lielākos komplimentus šī diska sakarā (uzreiz pēc Toma Veita – jo bez viņa te nekā nebūtu) ir pelnījis albuma producents Deivids Siteks (viņš arī grupas “TV On The Radio” dalībnieks). Stilistiski variējot no tā sauktās “jaunās folkmūzikas” (‘Song for Jo’ – starp citu, vienīgais plates oriģināldarbs) līdz tīram 80.gadu popam “Blondie” noskaņās (‘I Don’t Want to Grow Up’), no Toma Veita klasikas ir radīti gaisīgi, mazliet futūristiski un ļoti saskanīgi opusi, kas reizē atbilst gan saviem oriģināliem, gan arī pašai izpildītājai Skārletai. Tā, piemēram, plates tituldziesma prātā atsauc gan “Cocteau Twins” daiļradi, gan pirmo reizi, kad Johansone kāpa uz skatuves nu jau kā dziedātāja – pagājušā gada Kalifornijas “Coachella” lielfestivālā, kopā ar brāļiem Reidiem (“Jesus And Mary Chain”), izpildot ‘Just Like Honey’, kas bija atrodama arī jau piesauktajā filmā ‘Lost In Translation’.

Saliec visas iepriekšējā teikumā minētās noskaņas vienā Toma Veita dziesmā, un tu būsi atradis īsāko iespējamo plates ‘Anywhere I Lay My Head’ raksturojumu. Tas ir Skārletas biklums un nedrošība (pirmoreiz startējot mūzikā, turklāt visai pretenciozi), Deivida Siteka aizraujošie aranžējumi un Toma Veita eksistenciālās pārdomas, tikai šoreiz – ar sievietes acīm. Savdabīgs savienojums, kura rezultāts ir pārdomāts, brīžiem monotons, taču trāpīgs un vienkāršs ieraksts. Tiesa, nekā vairāk arī šeit nav, un kaut kādā mērā es pat ceru, ka šādi Johansones muzikālie izlēcieni arī turpmāk saglabās savu “ekskluzivitātes” piesitienu. Jo nav, nav jau Skārleta Johansone nekāda dižā mūziķe.

[youtube 0lh-YPLKJo4 nolink]

Noklausies:

‘Falling Down’
[audio:ScarlettJohansson_FallingDown.mp3]

‘Anywhere I Lay My Head’
[audio:ScarlettJohansson_AnywhereILayMyHead.mp3]

‘I Wish I Was in New Orleans’
[audio:ScarlettJohansson_IWishIWasInNewOrleans.mp3]

Dziesmu saraksts:

1. ‘Fawn’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Alice’)
2. ‘Town with No Cheer’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Swordfishtrombones’)
3. ‘Falling Down’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Big Time’)
4. ‘Anywhere I Lay My Head’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Rain Dogs’)
5. ‘Fannin Street’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Orphans: Brawlers, Bawlers & Bastards’)
6. ‘Song for Jo’ (Johansones/Siteka radīts oriģinālskaņdarbs)
7. ‘Green Grass’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Real Gone’)
8. ‘I Wish I Was in New Orleans’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Small Change’)
9. ‘I Don’t Want to Grow Up’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Bone Machine’)
10. ‘No One Knows I’m Gone’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Alice’)
11. ‘Who Are You?’ (oriģināls Toma Veita albumā ‘Bone Machine’)