Būs interesanti. Ja, līdzīgi kā to jau dara dažādi dziesminieki, arī indīroka scēnas grupas sāks rotaļāties ar dažādu žanru “kokteiļiem”, tad mums visiem stāv priekšā ļoti interesants periods pasaules mūzikā. Katrā gadījumā Ņujorkieši “Vampire Weekend”, pretstatā pabriesmīgajam kolektīva nosaukumam, apvieno “visu to labāko”, sākot ar Kongo sokas (saukta arī par Āfrikas rumbu) ritmiem un beidzot ar stīgu ansambļu un ērģeļu iespēlēm kinorežisora Vesa Andersona filmu skaņu celiņu stilā.

Citiem vārdiem sakot, šī ir īpaša, savādāka (nevis citādāka), ļoti draudzīga un optimisma pilna mūzika. Savā vietā ir gan atsauces uz saldajiem 60.gadiem – daudzbalsīgi piedziedājumi un burbuļojošas elektrisko ērģeļu partijas – gan arī jau piesauktā tautas mūzikas nots. Plates pirmais singls – plates ievaddziesma ‘Mansard Roof’ spilgti raksturo to, kas sanāk, kad visas augstāk minētās detaļas saskrūvē kopā. Te ir viss: ērģeles, stīgu ansambļa iespēles, sokas ritmi, vasara, ūdeņi, gaisā virmo retro gars un prātā šaujas jautājums: “Kā šādu mūziku ir iespējams sarakstīt pragmatiskajās mūsdienās?!”

[youtube XSOM0tQMNZ8 nolink]

Ir vesela virkne albuma dziesmu, kuras es nepārprotami gribēšu redzēt savā 2008.gada nogales labāko dziesmu izlasē – spilgtākie piemēri ir harmoniskais ‘Oxford Comma’, trakulīgais ‘A-Punk’ un nepārprotami – lieliskais ‘Cape Cod Kwassa Kwassa’, ko tā vien gribas saukt par Pola Saimona ‘Graceland’ plates nekad neizdoto, zudušo b-pusi.

‘A-Punk’
[youtube _XC2mqcMMGQ nolink]

‘Cape Cod Kwassa Kwassa’
[youtube 0KLjD7CjLn4 nolink]

Ironiski (un man par prieku) šai skaņdarbā piedziedājumā apdziedāts mans iecienītais Pīters Geibriels:

“But this feels so unnatural
Peter Gabriel too”

Turklāt, ne visai raksturīgi šādai mūzikai, plates “lipīgās” dziesmas neapnīk un tām pēc katras jaunas albuma noklausīšanās pievienojas arvien jaunas. Par nelaimi, albums, tuvojoties izskaņai, mazliet “iesērē” jeb, precīzāk izsakoties, zūd albuma sākuma brīvības garša, tā vietā sākot ar dziesmu ‘I Stand Corrected’ plate jau ir rūpīgāk jāklausās, lai pēdējie četri skaņdarbi nesaplūstu kopā vienā neskaidrā un ne visai izteiksmīgā veidojumā. Taču, par spīti neveiksmīgam noslēgumam (ja par neveiksmīgu var nosaukt skaistu un harmonisku indie-roku a-la-“The Shins” stilistikā), “Vampire Weekend” debijas plate var lepoties ar saukli “pārsteidzoši laba”.

Noklausies:

‘Oxford Comma’
[audio:VampireWeekend_OxfordComma.mp3]

‘M79’
[audio:VampireWeekend_M79.mp3]

‘Bryn’
[audio:VampireWeekend_Bryn.mp3]