Ja ļoti diletantiski iespējams īslandiešu kolektīva “Sigur Ros” daiļradi iedalīt “tai priecīgajā” un “tai depresīvajā”, tad šī postroka orķestra jaunākais veikums – dubultalbums ‘Hvarf-Heim’ ir vairāk pieskaitāms grupas depresīvi-majestātiskajai muzikālajai šķautnei.
Izlases pirmā plate ‘Hvarf’ jeb ‘Pazudušie’, kā jau viegli nojaust, ir to grupas skaņdarbu apkopojums, kas nereti ir skanējuši grupas koncertos, taču tā arī nekad nav tapuši izdoti (ar dažiem izņēmumiem). Savukārt plates otrā daļa ‘Heim’ jeb ‘Mājas’ ir grupas pazīstamāko ierakstu “dzīvo” versiju mikslis, starp kura sastāvdaļām ietilpst gan romantiskais ‘Samskeyti’ (‘Extension’) no grupas vārdā nenosauktā albuma ‘()’, gan albuma ‘Agaetis Byrjun’ titulskaņdarbs un citi.
Kā jau pieminēts, dubultalbuma pirmā daļa arī veido izlases kopējo – skumji majestātisko pieskaņu, kas, protams, grupas daiļradē sastopama ik uz soļa. Un tomēr – šoreiz runa nav tikai par sērīgiem stīgu ansambļa aranžējumiem (‘Von’), noslēpumainu noskaņu veidojošu zvaniņu un vibrafona spēli (‘I Gaer’) vai grupai raksturīgo rotaļāšanos ar mūzikas dinamiku (klusāks – skaļāks – klusāks utt.). Pirmkārt, pirmās plates trīs iepriekš neizdotās dziesmas – ‘Salka’ (skat.video), ‘Hljomalind’ un jau pieminētais, kinematogrāfiskais ‘I Gaer’ – ir nenoliedzami saucamas par “pērlēm” visas “Sigur Ros” līdzšinējās daiļrades kontekstā. Otrkārt, tematiski iedalīts divos dažādi nosauktos albumos, ‘Hvarf-Heim’ bez pūlēm veido kopēju ieraksta noskaņu, kur iepriekš nedzidētie opusi sajaucas ar labi pazīstamajiem.
[youtube ZfEhgoGYGRw nolink]
Rezultāts neizskaidrojami paceļas pāri “vienkāršas izlases” kategorijai un, lai arī ‘Hvarf-Heim’ nav pašu “Sigur Ros” uzņemtās kinofilmas ‘Heima’ precīzs skaņu celiņš, tomēr albuma mūzikas “vizualitāte” ir nenoliedzama, un, pat nekad nebijušam Īslandē, pietiek aizvērt acis, lai šo opusu pavadījumā “lidotu” virs sniegotajiem kalniem un akmeņainajiem plašumiem.
Nekad iepriekš “Sigur Ros” klausīšanās un baudīšanas laikā nav bijis tik žēl nesaprast to, par ko dzied grupas mūziķi. Šķiet, pirmo reizi, klausoties ‘Hvarf-Heim’, papūlējos kaut vai uzzināt katra skaņdarba nosaukuma tulkojumu angļu mēlē. Vai nu tā ir apetīte, kas, kā zināms, rodas ēdot, vai arī ‘Hvarf-Heim’ perfektais dziesmu “izkārtojums”, ko droši var saukt arī par muzikālu “stāstu”, taču jau pēc pirmās noklausīšanās reizes ‘Hvarf-Heim’ parūpējas par “āķi lūpā” un, gluži kā labas grāmatas gadījumā, aicina izgaršot katru šās mūzikas noti un vārdu. Lēnām, bet pamatīgi.
Ja pirms plates noklausīšanās jau prasījās vīsdegunīgi nosaukt ‘Hvarf-Heim’ par pirmo šī gada pretendentu uz izplatītākās Ziemassvētku dāvanas titulu mūzikas ierakstu vidū, tad albuma saturs un tikai ilgākā laika posmā sajūtamā vērtība liek cerēt, ka būs vairāk tādu, kam ‘Hvarf-Heim’ nebūs vien “kārtējais” miega mūzikas albums un kuri papūlēsies paraudzīties mazliet tālāk. Lai konstatētu, ka “Sigur Ros” savā muzikālajā attīstībā ne tuvu nestāv uz vietas.
‘I Gaer’
[audio:SigurRos_IGaer.mp3]
‘Hljomalind’
[audio:SigurRos_Hljomalind.mp3]
‘Agaetis Byrjun (Live)’
[audio:SigurRos_AgaetisByrjun.mp3]
Dažreiz nav vērts uzzināt par ko dzied. Jocīgi, bet es nespēju iedomāties nevienu “jautro” sigur-ros disku. Any examples :) Man viņi parasti iedzen tādā šaušalīgākajā, bēdīgākajā mierā (ja tas labi apraksta to stāvokli). and that’s a good thing.
jautri jau nu toch nee. :) bet tas pats ‘Hoppipola’ no ieprieksheejaas plates ‘Takk’ un tev labi paziistamais ‘Svefn-g-englar’ no ‘Vanilla Sky’ skanju celja ir tie piemeeri, kuru deelj rakstiiju taa, kaa rakstiiju.. :)