Pieļauju, ka mājās palicēji neticēs – skepticisms taču ikvienam latvietim ir visai raksturīgs. Un tomēr – nule kā aizvadītais pirmais “Positivus AB festivāls”, kas 27. un 28.jūlijā norisinājās Salacgrīvā, pat visskeptiskākajiem prātiem neatstāja nekādas cerības – šis IR viens ellīgi pozitīvs pasākums!
Un būs. Jo jābūt. Jo daba mīl līdzsvaru. Starp Kimu Vaildu un “Bloodhound Gang”, starp krievu estrādi un “James”. Tas, protams, nenozīmē, ka šo rindu autors automātiski uzskata, ka visi, kas ar savu klātbūtni nepagodināja Latvijas mūzikas festivālu kultūras reanimēšanas pasākumu ar segvārdu “Pozitīvais”, sēdēja pie TV ekrāniem un vēroja “Jauno Vilni”. Taču, sasodīts – jums būtu jābūt visai labam attaisnojumam! Jo pretējā gadījumā ap šī raksta beigām jau būsiet visus pirkstu galus nokošļājuši par šo, Salacgrīvas vējā palaisto izdevību.
Lai izvairītos no sev raksturīgās liekvārdības un šajā gadījumā nepārvaramās vēlmes festivālu raksturot vien ar vārdiem “Fantastiski!” un “Skaisti!” (kuri, starp citu, arī ir un paliek precīzākais festivāla kopsavilkums), uzskaitīšu dažas no mājās palicēju vējā palaistajām iespējām. Jo tie, kas bija klāt, lieliski saprot, par ko es te vispār runāju un tā vai tā vēl vairākas dienas stulbu smaidu sejā vien atkārtos vārdus “She`s a Staaaaaaar….”
Piektdiena, 27.jūlijs:
Britu dziesminieks “Badly Drawn Boy” pēc aptuveni trim nospēlētām dziesmām ne bez pārsteiguma sejā atzīst: “Jūs JAU esat labākā publika, kuras priekšā mēs esam uzstājušies visa šī gada laikā!”. Mirkli vēlāk viņš klausītājos iesviedīs savas mutes ermoņikas, kā arī vairākas reizes pārtrauks kādu dziesmu, lai padzertos un uzpīpētu. Nevis tāpēc, ka liels mākslinieks, bet gan tāpēc, ka arī viņam patīk justies brīvi.
Bieži par “Latvijas versiju par “Badly Drawn Boy”” sauktais pašmāju dziesminieks “Goran Gora”, kura debijas plate joprojām ir šī gada labākais latviešu mūzikas albums, spēja šī ieraksta skaisto, taču tikai studijas apstākļos realizējamo skanējumu transponēt lieliskā un oriģinālā “dzīvajā” rokkoncertā.
Daudz ir ticis runāts par grupas “Suede” koncertu Dzintaros 2002.gada 28.jūlijā. Piecus gadus vēlāk, 27.jūlijā grupas kādreizējais solists Brets Andersons pārņem šo stafeti – būs grūti aizmirst pēdējos vakara saules staros izdziedātos ‘Beautiful Ones’, ‘Filmstar’ un jo īpaši ‘Everything Will Flow’, pēc kuriem ne tik mugura, bet arī acis dažiem bija mazliet mitras.
Kamēr vieni juka prātā “Mumiyi Troll” pavadījumā, citi gatavojās festivāla kino teltī jau ašpadsmito reizi skatīties “Kafiju un cigaretes”, griezās karuseļos vai uzteica Toma Grēviņa apskaužamās dīdžeja prasmes. Pamēģini samiksēt kopā Mikas ‘Relax, Take It Easy’ ar “Him” grandiozo ‘Join Me’ un neapsmieties no rezultātā dzimušā piedziedājuma “Relax, take it easy, join me in death”!
Pirmās festivāla dienas noslēgumā ekscentriskais Malkolms Maklarens – tas pats, kurš “izgudroja” grupu “Sex Pistols”, sniedza vienreizēju audiovizuālu priekšlasījumu rokmūzikas vēsturē, kuru nekādā mērā neiztraucēja pašmāju publikas tradicionālā vāvuļošana. Tiesa, Maklarena kungam par to visu bija tikai divi vārdi sakāmi – “Shut Up!”, un šā vecā kunga izpildījumā pulksten pusdivos naktī tas skanēja vienkārši dievīgi…
Sestdiena, 28.jūlijs:
“Martin Confused” performanci diemžēl sanāk dzirdēt tikai iztālēm, no telšu pilsētiņas. Taču ar to pietiek, lai arī šī pašmāju akustiskās mūzikas scēnas noslēpumainā kolektīva vārdu ierindotu blakus vēl pirmajā festivāla dienā izskanējušajai visnotaļ atzīstamajai spēlei no grupas “Sigma” puses. Grupas “S.P.B.” (“Smaragda Pilsētas Burvji”, ja nemaldos) uzstāšanās noslēdz šo “Positivus AB Festivāla” šķautni, ko gribas raksturot ar vārdiem “Latvijā pavisam droši ir vairāki ļoti daudzsološi un vēl pilnībā neatklāti talanti”.
“Mēs būsim mazliet skaļāki,” teica “R.A.P.”. Un bija mazliet skaļāki. Un gana enerģētiski (ar domu, ka viņi var labāk). Koncerta-labāko dziesmu izlases vidusdaļā no publikas puses izkliegtais “Labāki nekā Mumiy Troll!” šķita visprecīzākais un vispozitīvākais verdikts.
“Pārāk daudz detaļu,” teica Jānis Žilde, mēģinot pa skatuvi (un arī publikā) sadzīt rokā kādu no grupas “Satellites LV” performancē izmantoto neskaitāmo instrumentu aksesuāriem. Iespējams, būs tādi, kas ar šādiem pat vārdiem raksturos visu grupas niansēto “dzīvo” koncertu kopumā, taču frāzes “Tik smaga mana galva, ka lejā tā no kalna krīt” un, protams, “Nekad, nekad, nekad, nekad vairāk es neslēpšos…” lika ar patiesu prieku apsveikt šā – viena no pašmāju vērtīgākajiem kolektīviem – ilgi cerēto atgriešanos uz aktīvās mūzikas skatuves. Uldis Rudaks pēc koncerta: “Afigetj!”
Joprojām uzskatu, ka grupas “Tribes Of The City” labākais koncerts norisinājās šī gada 22. martā Pasaules tirdzniecības centrā Rīgā. Taču “Positivus AB Festivālā” grupa, savu intīmo dabu nezaudējot, publiku izklaidēja ar “stadionu roka” elementiem. Kā izrādās, arī grupas performanci noslēgušais skaņdarbs, kas tika pieteikts ar vārdiem “Uzminiet, kurai mums tuvai grupai ir veltīta šī dziesma?”, patiesībā bija stereotipiska parodija par “Sonic Youth” daiļradi.
Šajā upē zivis nedzīvo – grupa “Hospitāļu iela”, savā festivāla koncertā piedāvājot ārkārtīgi izjustu un, iespējams, šai saulainajai pēcpusdienai pat pārāk romantisku programmu, atmosfēras atsvaidzināšanai bija izvēlējusies piesaistīt regeja runātāju/reperi Ziws. Maigi izsakoties – ne tā labākā doma, kuras rezultātā, noraugoties, kā šis cilvēks (gan jau, ka viscēlāko mērķu vadīts) izčakarē skaistu “HosIelas” skaņdarbu, roka jau taustījās pēc kaut kā sviežama.
“Ja mēs būtu zinājuši, cik skaista ir Latvija un jo īpaši cik skaistas ir latviešu meitenes, mēs jau sen būtu pie jums atbraukuši!” – ar biklu smaidu sejā otro festivāla dienu uz lielās skatuves ievadīja zviedru sapņainās popmūzikas kolektīvs “The Concretes”. Par šīs frāzes divdomīgo dabu nesanāca laiks padomāt, jo siltas pievakara saulītes apspīdēts klausītāju pūlis izbaudīja “dream pop” stila mūzikas burtiskāko iezīmi – spēju aizsapņoties un ar smaidu sejā baudīt tieši šo mirkli.
“Fantastisks festivāls, fantastisks!” – no skatuves sauca Arnis Račinskis pēc tam, kad “Mofo” bija nospēlējuši absolūti enerģētisku šovu – labāko iespējamo “iesildīšanu” pēc brīža gaidāmajai “Stereophonics” performancei. “Mofo” mūziķu straujā rosīšanās pa skatuvi lika iztēloties, kā līdz ar pēdējiem dziesmas akordiem puiši paši nosviež bungu vālītes un ģitāras, lai skrietu lielās skatuves virzienā un iejuktu pūlī.
Un pūlis jau gaidīja – tā vien šķiet, ka pretstatā festivāla vāji apmeklētajai pirmajai dienai, kas nudien ik uz soļa lika sajusties kā kādā elitārā pasākumā, uz grupas “Stereophonics” koncerta laiku festivāls bija pulcējis jau tīri pieklājīgu klausītāju skaitu, kuru pašatdeve un sajūsmas līmenis varēja mēroties spēkiem ar pašu “Stereophonics” puišu pašpārliecināti grandiozo spēli. Mačs noslēdzās neizšķirti – pārlaimīgas bija abas puses.
Diez ko ilgi no visām malām festivāla teritorijā nesanāca dzirdēt dungojam ‘Maybe Tomorrow’ piedziedājumu. Jo vakara un nenoliedzami visa festivāla muzikālā kulminācija bija grupas “James” uzstāšanās. Un šeit nu neiztikt bez šā raksta sākumā minētajiem, “it kā” neko neizsakošajiem vārdiņiem “fantastiski” un “skaisti”. Jo tas IR fantastiski un skaisti, noraudzīties, kā bariņš koncerta klausītāju tiek uzaicināti padejot uz skatuves kopā ar grupas solistu Timu Būtu, un pat atbilstošas koncerta apskaņošanas trūkums nespēja šo idilli izjaukt. Zem zvaigžņotajām Latvijas debesīm, pastiepjot rokas gaisā, dziedāt “She`s a staaaar…..” – ir jāpameklē, lai pašmāju koncertdzīvē sameklētu līdzvērtīgu kopīgu katarsi! Pilnīgi apmulsušām sejām grupa “James” negribīgi atvadījās no latviešu publikas; latviešu publika pēc koncerta negribīgi sāka atvadīties no festivāla. Neviens no šeit minētajiem personāžiem uz ko tādu pat nebija cerējis.
Epilogs:
Vai esi allaž sapņojis par dienām, kad būsi gana “biezs”, lai varētu atļauties uzaicināt savā dārzā uzspēlēt pasaules līmeņa mūziķus? Varbūt sāpīga ironija “Positivus AB festivāla” rīkotājiem, kuriem no visas augstāk lasāmās pozitīvo emociju jūras caurums makā nekļūs mazāks, taču emocionālā ziņā šis festivāls ieies Latvijas mūzikas dzīves vēsturē kā vārda vistiešākajā nozīmē pozitīvākais festivāls. Punkts. Sajūta, ka esi kaut kādā neeksistējošā “ideālā” sabiedrībā, ideālā vietā un kopā ar mūziķiem, kurus tu pat varbūt visus arī nesauktu par saviem mīļākajiem un iecienītākajiem. Un tomēr tu jūties vienkārši ideāli! Un esmu pārliecināts, ka Latvijā tomēr ir krietni vairāk kā tikai daži tūkstoši cilvēku, kas ir gatavi maksāt par šādām emocijām.
Pieļauju, ka mājās palicēji neticēs – skepticisms taču ikvienam latvietim ir visai raksturīgs. Un tomēr – nule kā aizvadītais pirmais “Positivus AB festivāls”, kas 27. un 28.jūlijā norisinājās Salacgrīvā, pat visskeptiskākajiem prātiem neatstāja nekādas cerības – šis IR viens ellīgi pozitīvs pasākums!
Es biju Zvērā un neko nenožēloju.
oj, tu pat nenojaut… :) bez paarmetumiem un viisdeguniibas varu ar roku uz sirds teikt – tur BIJA jaabuut. ir braukaats pa Roskildi un Hurrikeinu, bet kas to buutu domaajis, ka perfektaa festivaala sajuuta ir atrodama tepat, Latvijaa… veel paaris uzlabojumi un next year buus vnk ekselenti!
Tik labi uzrakstīts, ka nākamgad noteikti būs jāapmeklē un jāizšķiras par labu šim pasākumam :)
Pasaakums patieshaam bija forsh un visi muuziki bija ruupiigi atlasiiti un izveeleti :)
jap, bija gan labs pasākums, biļetes uz nākamo gadu ar jau tirgo!