Britu retro-indī kolektīvs “The Bees” (taipus okeānam pazīstams arī kā “Band Of Bees”) nule nākuši klajā ar savu trešo studijas plati, turpinot aizrauties ar tik daudz un dažādiem mūzikas stiliem un žanriem, ka nupat jau, šķiet, neviens, tostarp arī pati grupa nespēs pateikt, ko tad īsti viņi piedāvā saviem faniem.

Joprojām lieliski atceros grupas “The Bees” 2003.gada debijas plati ‘Sunshine Hit Me’, kuru, šķiet, visprecīzāk raksturo šīs interneta plašumos atrastās rindas: “ja kaut kādā mistiskā veidā būtu iespējams notvert saules siltumu un spožumu, un to ierakstīt mūzikas diskā, rezultāts būtu tieši ‘Sunshine Hit Me’”. Tiesa, ja arī no pārlieku ilgas sēdēšanas saulē var saķert saules dūrienu, “The Bees” debijas platei šādas “blaknes” nebija novērojamas, tieši pretēji – ‘Sunshine Hit Me’ pat šobrīd, pēc četriem gadiem, nosaucams par vienu no visu laiku dzīvespriecīgākajiem, izjustākajiem saldas popmūzikas, regeja, psihodēlijas un fankmūzikas kokteiļiem, kāds vien bijis atrodams mūzikas ierakstu veikala plauktos, turklāt šī plate praktiski pilnībā bija tikusi ierakstīta grupas solista privātmājas dārza lapenē. Cilvēki mazāk karotu, ja būtu vairāk tādu ierakstu kā šī “The Bees” debijas plate, kuras kvintesence, šķiet, ietverta albuma labākajā kompozīcijā ‘Sky Holds The Sun’, kur kā kāda mantra visu dziesmu tiek skandēta viena vienīga frāze: “I want to hold you like the sky holds the sun…”, sev līdzi nesot taureņus vēderā un mīlestības pilnas atmiņas par savas dzīves pagājušajiem, labākajiem mirkļiem.

“The Bees” otrā studijas plate, 2004.gada ‘Free The Bees’, lai arī demonstrēja loģisku apvienības izaugsmi un cenšanos vārda vistiešākajā nozīmē pierādīt sevi kā grupu, tomēr nebija tālu no iekļūšanas bēdīgi slavenajā “mūziķu otro albumu” sarakstā. Šīs frāzes patiesumu pierāda pagājušo pirmdien klajā nākušais “The Bees” trešais albums ‘Octopus’, kurā grupa nudien izklausās kā atgriezusies “jaunā kvalitātē”, taču sev labi pazīstamā muzikālā teritorijā.

Plati ievada blūza/bluegrass/folkroka stilistikā veidotais albuma pirmais singls ‘Who Cares What The Question Is?’ (skat.video), ko, spriežot pēc grupas solista Pola Batlera vokāla, varētu droši uztvert par kādu iepriekš nepubliskotu Ringo Stāra soloierakstu.

[youtube uRsAGeE1yDE nolink]

Dziesmā (un tās videoklipā) ieskicētais “mežonīgo rietumu” motīvs, kā izrādīsies mirkli vēlāk, kalpos kā vēl viens gana precīzs šā stilistiski pretrunīgā ieraksta raksturojums. Pēc kantrīroka ritmos veidotā ‘Love In The Harbour’, albums uz brīdi pieņem savdabīgu Serdžo Leones kinofilmu skaņu celiņa noskaņu, kuru galvenokārt veido meksikāņu trompešu spēle, kas sajaukta ar daudzbalsīgiem dziedājumiem un “Hammond” ērģeļu iespēlēm, radot kārtējo dziesmu – kokteili, kuru tā īsti nemaz nav iespējams kataloģizēt, to iespējams vien dzirdēt un iemīlēt. Šādā noskaņā tiek pavadīts gan ‘Left Foot Stepdown’, gan mazliet sapņainākais ‘Got To Let Go’ ar rindām par dzīvi Teksasā un naudas krāšanu jaunam “Lexus”…

“The Bees” debijas albuma noskaņas jaunajā platē materializējušās, piemēram, saulainajā regejā ‘Listening Man’, kā arī portugāļu valodā dziedātajā ‘The Ocularist’, kas savā skanējumā apvieno gan sītaras spēli, gan vargānu un citus kantrīmūzikas elementus, vēl piedevām visam iepriekšminētajam spēcīgi atgādinot “The Beatles” Baltā albuma posma daiļradi. Šajā ziņā vēl spilgtāks piemērs ir diska beigu daļā atrodamais rokenrols ‘Hot One’.

Desmit dziesmu un nepilnu 40 minūšu apjomā piedāvājot burtisku “muzikālu maratonu” cauri atšķirīgiem mūzikas stiliem, “The Bees” trešā plate ‘Octopus’ paskrien gar ausīm neiedomājami strauji, atstājot neviltotu “mazuma piegaršu”. Kādā no daudzajiem lēcieniem no, piemēram, ska ritmos ieturētas kompozīcijas uz grupas iecienīto popmūzikas psihodēliju, dzimst atziņa, ka ‘Octopus’ apvieno labākās abu savu priekšgājēju īpašības – ‘Sunshine Hit Me’ nepretenciozitāti un brīvdomīgumu, un ‘Free The Bees’ nianses un kolektīva noskaņu. Tiesa, rezultāts ir ieraksts, kas daudz atbilstošāks šķiet dārza ballītēm draugu lokā nevis rūpīgai analīzei vai baudīšanai mīlas pilnā divvientulībā, taču tā ir cena, ko “The Bees” ir samaksājuši par šīs vasaras pieprasītākā “kvalitatīvās brīvdienu mūzikas” albuma titulu, ko ‘Octopus’, visticamāk, arī nopelnīs.

Noklausies:

‘Left Foot Stepdown’
[audio:TheBees_LeftFootStepdown.mp3]

‘Got To Let Go’
[audio:TheBees_GotToLetGo.mp3]

‘The Ocularist’
[audio:TheBees_TheOcularist.mp3]