Šobrīd – divus gadus pēc latviešu mūzikas krusttēva un mākslinieka Hardija Lediņa aizdošanās labāku medību lauku virzienā, ir klajā nācis apvienības “NSRD” (“Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”) pēdējais ieraksts.

Lediņš “un draugi”, kā minēts arī diska nosaukumā, pie ‘Dziesmām neuzrakstītai lugai’ sācis strādāt jau 2003.gadā. Un te nu jāpiebilst, ka šis “draugu” loks ir visai savdabīgs – platē dzirdams gan Roberta Gobziņa, gan visai svešāds Edītes Baušķenieces vokāls. Hardija Lediņa un viņa drauga Ojāra Apiņa komponētajām melodijām visai piemērotus un tikpat nepieradinātus tekstus sarūpējusi dzejniece Liāna Langa. Šajā ziņā viskolorītāko skaņdarbu vidū minams Gobziņa iedziedātais ‘Dons Huans’: “Ar pelniem nobirusi šalle, ar smiekliem notašķījies rīts / es tūlīt kāpšu tumšā lūkā, kur piena gaisma iekšā krīt”.

Protams, nav viegli runāt par Hardija Lediņa vai “NSRD” daiļradi vispār – no vienas puses “elastīgi” domājošā mūzikas cienītāju kopiena jau sen Lediņa vārdu lieliem burtiem ierakstījusi pašmāju mūzikas zelta fondos, kamēr citi lieto vārdu salikumus “alkohola un nikotīna radīti murgi” un Lediņa neseno ‘Genādijs klauvē pie durvīm’ sauc par troksni. Katram, tā teikt, sava taisnība, taču, runājot par ‘Dziesmām neuzrakstītai lugai’, šeit nu vienlaikus sastopamas gan agrīnajiem “NSRD” ierakstiem raksturīgas notis (‘Baklažāna kungs’ nez kāpēc prātā atsauc ‘Resnos putnus’, savukārt ‘Devītā dziesma’ – Kuncendorfa piedzīvojumus Ķīnā un karstvīna receptes), gan arī svaigāku veikumu atblāzmas. Tā, piemēram, ‘Biju inde, biju klons’ tīri labi iederas ‘Genādija’ eksperimentālajā skaņu plūsmā, savukārt instrumentālais ‘S’ atgādina par nedaudz piemirstajiem ‘Rollstein On The Beach’ un ‘Lambs in City Landscape’.

Par īpašu kumosu gardēžiem var nosaukt papildus platē ietvertos trīs unikālos un līdz šim nedzirdētos Hardija Lediņa iedziedāto dziesmu ierakstus. Viens no tiem – ‘Zviedru tautasdziesma’ – tapis 1962.gadā un piedāvā klausītājiem gluži citādu Hardiju Lediņu. Savukārt ‘Dziesmas neuzrakstītai lugai’, likumsakarīgi visam iepriekš teiktajam, ir īsi un konkrēti – lielisks un skaists piemineklis cilvēkam, bez kura latviešu mūzika ne tikai būtu pavisam citādāka, bet, nebaidīšos teikt, iespējams nebūtu nekāda.

P.S. Šā gada 13. jūlijā Nacionālā mākslas muzeja Radošajā darbnīcā Torņa ielā 1 plkst. 18.00 tiks atklāta izstāde “Manā mežā nav neviens”, kur būs skatāmi 80. gadu multimediālās mākslas un mūzikas pioniera Hardija Lediņa kopā ar Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcu (NSRD) un draugiem radītie darbi. Izstādes atklāšanā notiks “Dziesmu neuzrakstītai lugai” pirmā noklausīšanās. Nepalaid garām!

Noklausies:

‘Dons Huans’
[audio:NSRD_DonsHuans.mp3]

‘Baklažāna kungs’
[audio:NSRD_BaklazhaanaKungs.mp3]

‘Manā mežā nav neviens’
[audio:NSRD_ManaaMezhaaNavNeviens.mp3]