Grupas „Nine Inch Nails” mugurkauls Trents Reznors šodien nācis klajā ar jaunu, kopskaitā piekto „NIN” albumu, kurš ne tikai jau uztverts gana pretrunīgām emocijām, bet vienlaikus arī no jauna definē terminu „konceptalbums”.

Pat nemaz nesākot runāt par Reznora jaunākā ieraksta satura vērtībām, būtu daudz ko stāstīt par ‘Year Zero’ koncepciju – šķiet, pirmoreiz kāds mūzikas ieraksts piedzīvojis tik daudzveidīgu, oriģinālu un grandiozu reklāmas kampaņu, kurā ietilpa „it kā” nejauši dažādu valstu koncertzāļu tualetēs atrasti flash zibatmiņu diski ar albuma dziesmām (lieki teikt, ka „gluži nejauši” šajās pašās koncertzālēs pirms tam noticis „NIN” koncerts), kā arī vesela gūzma interneta lapu ar slepeniem ziņojumiem tajās.

Vairāki grupas “NIN” fani centušies savākt vienkopus visu globālajā tīmeklī izsēto informāciju, kas saistīta ar jauno albumu. Rezultātā interneta lapā EchoingTheSound.org atrodams vairums no Reznora jaunās plates reklāmas materiāliem, kas bijuši atrodami daudzās citās interneta lapās – IAmTryingToBelieve.com, AnotherVersionOfTheTruth.com (kurā atrodams slepens vēstījums, kas redzams, ja ar peli uzklikšķina uz lapā redzamā attēla un pavelk to sānis), ChurchOfPlano.com, ConsolidatedMailSystems.com, 105thAirborneCrusaders.com, USWiretap.com un BeTheHammer.org. Visas šīs interneta lapas kopumā centušās veidot Džordža Orvela stila Amerikas Savienoto Valstu portretu ap 2022.gadu, demonstrējot valsti, kurā baznīca un vara ir sakususi vienā veselumā, valdība slepeni sazāļo iedzīvotājus un ASV pilsoņu brīvību „piesmējušas” ASV vadīto karu sekas ar vairākām Vidusaustrumu valstīm.

“Šis ieraksts sākās kā eksperimenti ar troksni manā portatīvajā datorā kādas koncertturnejas laikā autobusā,” Reznors teicis albuma relīzē. “Šī skaņa noveda pie aizsapņošanās par pasaules galu. Pirmā daļa ir Nulles Gads (‘Year Zero’). Konceptalbums. Sešpadsmit dziesmas. Par ko tas ir? Nu, darbība notiek kādus 15 gadus tālā nākotnē. Situācija nav no labākajām. Ja jūs varat iedomāties pasauli, kurā mantkārība un vara ir turpinājusi augt savā vaļā, tad jums ir priekšstats par situāciju. Pasaule ir sasniegusi lūzuma punktu – politiskā, garīgā un ekoloģiskā nozīmē. Veidots kā skatījums no dažādām šīs pasaules iedzīvotāju perspektīvām, ‘Year Zero’ diskutē par šo skatu punktu attiecībām ar skaudro realitāti.”

Tā visa rezultātā albums ļoti precīzi ir nosaucams par „skaņu kolāžu”, kur nozīmīgu vietu ieņem improvizācija, turklāt pamatā Reznors improvizējis tieši ar dziesmu kompozicionālo izkārtojumu un dažādu žanru mikstūru vienas dziesmas ietvaros. Protams, tas joprojām ir alternatīvais roks visā savā dailē, taču ar jūtamiem progresīvā roka elementiem, un tādi skaņdarbi kā ‘Vessel’ vai ‘My Violent Heart’ to, šķiet, visveiksmīgāk arī demonstrē – tas ir agresīvs, industriāls roks izkropļotu ģitāru un sintezatoru un skaņu ģeneratoru improvizācijas pavadījumā, kuram pāri paceļas konkrētās dziesmas „ziņojums”. Arī albumu ievadošais ‘Hyperpower!’, ko varētu raksturot kā precīzu, mūzikas valodā atainotu ielu demonstrāciju un grautiņu norisi, liek secināt, ka ‘Year Zero’ grupas „Nine Inch Nails” diskogrāfijā, šķiet, visradniecīgākais ir tieši Reznora otrajai platei ‘The Downward Spiral’. Šī salīdzinājuma zemteksts – albums „NIN” diskogrāfijas ietvaros ir pelnījis visnotaļ augstu vērtējumu, savukārt „mirstīgajam” klausītājam ‘Year Zero’ piedāvā fantastisku testu gan savai spējai ieklausīties un izprast, gan arī pacietībai. Tā kā ‘Year Zero’ kā albuma koncepcijas, tā arī muzikālā ziņā neatpaliek no literāra darba, tad šādās kategorijās vērtējot ‘Year Zero’ ekvivalents ir Franca Kafkas ‘Process’ – arī šeit nav ko meklēt cilvēkiem ar vājiem nerviem un prasībām pēc „laimīgām beigām”.

[youtube ZsP9R1upiIo nolink]

Plates pirmais singls ‘Survivalism’ (skat.video), lai arī visai precīzi ataino albuma „tumšākās puses” kvalitātes un būtībā visu plati kopumā, tomēr nosaucams par albuma sākuma daļas vienu no neinteresantākajiem skaņdarbiem – katrā gadījumā dziesmai sekojošais ‘The Good Soldier’, kas savukārt pārstāv ‘Year Zero’ melodisko pusi, varētu iet pie sirds plašākai Reznora daudzveidīgo daiļradi cienošajai auditorijai. Kas līdzīgs sakāms arī par ‘Me, I`m Not’, kuru caurvij izteikti „depešmodisks” ‘Songs Of Faith And Devotion’ perioda ritms. Savukārt no plates vidusdaļas visvairāk prātā paliek industriālais ‘My Violent Heart’, sintētiskais ‘The Warning’ un ‘The Great Destroyer’, ko gribētos nosaukt par skaļāko un eklektiskāko albuma skaņdarbu, kas trīs minūtēs attaisno Reznora teikto par aizraušanos ar improvizāciju – šeit pirmā mirklī dzimst asociācijas ar deju zāles dīdžeju, kas „rotaļājas” ar „Future Sounds Of London” ierakstiem. Plates izskaņā atrodamais ‘Another Version of the Truth’, aizraujoties ar „ambient” noskaņām, pāraug sapņainā, instrumentālā klavieru balādē, tomēr loģisku punktu platei pieliek sešas minūtes ilgais ‘Zero-Sum’, kas iesākas kā intīma grēksūdze Reznoram raksturīgajā „dark electronic pop” žanrā, izdzīvo vairākas „katarses” un noslēdzas ar dziesmas ievadā fonā dzirdēto klavieru partiju, tikai šoreiz viegla „ambient” pavadījumā.

Dažāds, aizraujošs, tumšs un nostrādāts ieraksts, kura kvalitātes paģēr rūpīgāku iedziļināšanos ‘Year Zero’ 16 dziesmu, 64 minūšu materiālā. Iespējams, ka ‘Year Zero’ par veiksmi padara tieši albuma rūpīgi pārdomātā un atstrādātā koncepcija – pilnīgi pieļauju, ka situācijā, kad ‘Year Zero’ enerģētiskā skanējuma pavadījumā Reznors deklamētu savai līdzšinējai daiļradei gana raksturīgos, intravertos tekstus a-la-‘Hurt’ (I hurt myself today/To see if I still feel/I focus on the pain/The only thing that’s real) vai ‘Somewhat Damaged’ (So impressed with all you do/tried so hard to be like you/flew too high and burnt the wing/lost my faith in everything) stilā, albums ieslīgtu pašpietiekamos un neinteresantos Trenta Reznora pašapziņas skaidrojumos. Līdz ar to var piekrist, ka albuma „ziņojums” uz saviem kamiešiem iznes arī retās, tomēr eksistējošās ‘Year Zero’ vājās epizodes. Taču fakts paliek fakts – ‘Year Zero’ ir ieraksts, par kuru savu viedokli nav iespējams formulēt uzreiz, savukārt mēģinot tajā iedziļināties, pastāv risks „saslimt” ar grupas „NIN” daiļradi – šajā disciplīnā ‘Year Zero’ ir labs sākums „NIN” daiļrades apcirkņu izpētei. Un tad jau var sākt piekrist arī pašam Reznoram, kas šo zinātniskās fantastikas, drāmas, terora, baiļu un skumju caurvīto plati ir nosaucis par „lielākoties dejojamu ierakstu, taču daudzviet tā pavadījumā var arī mīlēties (tas viss atkarīgs no tā, kas jums vairāk iet pie sirds)”. Kā teiksiet, ser.

Noklausies:

‘The Good Soldier’
[audio:NineInchNails_TheGoodSoldier.mp3]

‘The Great Destroyer’
[audio:NineInchNails_TheGreatDestroyer.mp3]

‘Zero-Sum’
[audio:NineInchNails_ZeroSum.mp3]