Ar neviltotu prieku un sajūsmu varu informēt, ka londonietis Mets Heilzs pēc četru gadu pauzes ir atgriezies ar jaunu albumu ‘Memory Man’, sniedzot neskaitāmajiem pasaules melanholiķiem jaunu muzikālo materiālu, kura pavadījumā reizē raudāt un smiet.

‘Memory Man’ ir jau trešais Heilza Eiropas izdevums, sekojot 2002.gada slavenajai paštitulētajai debijas platei ‘Aqualung’ un 2003.gada LP ‘Still Life’, savukārt ASV šie abi albumi tika izdoti apkopoti vienā platē – 2005.gadā klajā laistajā ‘Strange And Beautiful’. Domājams, tieši šis opuss ir pasaulē pazīstamākais Heilza darbs, popularitāti ieguvis kā VW “vabolītes” reklāmas pavadījums un ticis iekļauts neskaitāmu kinofilmu skaņu celiņos; ar piedziedājuma rindām “i put a spell on you / you fall asleep / (..) and when i wake you / i`ll be the first thing you see / and you`ll realise that you love me…” apbūra neskaitāmas “vientuļās” sirdis visā pasaulē. Ja vien Heilza paštitulētais albums nebūtu tik liela “deficīta prece” un vienlaikus arī tik mazpopulārs ārpus Heilza dzimtās Londonas, varētu apgalvot, ka pēc gadiem tieši “Aqualung” vārds mūzikas leksikonos būs atrodams saraksta “21.gadsimta ietekmīgākie dziesminieki” augšgalā.

Jaunākais Heilza ieraksts kalpo kā vēl viens solis šī mērķa virzienā. Par to liecina kaut vai sapņainais un reizē spēcīgais un pārliecinošais plates ievada roks ‘Cinderella’, kas attāli prātā atsauc ‘Good Times Gonna Come’ no mūziķa pirmās plates – lai arī viss ir savā vietā, Heilza teksti tikpat sirdi plosoši kā agrāk un melodiju šarmam pretoties tikpat kā neiespējami, tomēr kaut kas, ko vēl šajā brīdī grūti nosaukt vārdā, saka, ka šoreiz Heilzs ir ne tikai savā daiļradē, salīdzinājumā ar iepriekšējiem saviem izdevumiem, iepludinājis krietni lielāku optimisma devu, bet arī mazliet mainījis pieeju mūzikas radīšanai kopumā. Arī plates turpinājums vedina uz šādām pārdomām – kamēr otrais diska skaņdarbs ‘Pressure Suit’, kas vienlaikus ir arī plates pirmais singls (skat.video zemāk), piedāvā nepretenciozu un gaisīgu britpopu “dziesminieku gaumē”, sekojošais ‘Something To Believe In’, ieturēts šādā pat stilā, mērķē mazliet augstāk (uz singlu topiem un ļautiņiem pārpildītiem stadioniem), kā rezultātā pirmoreiz “Aqualung” kontekstā jāmin “Coldplay” vārds, kas šādās situācijās pēdējā laikā aizvien biežāk tiek uztverts teju kā lamuvārds. Arī daži ārvalstu kritiķi ‘Memory Man’ sakarā formulējuši savu verdiktu kā pārmetumu, ka Heilzs ir līdzšinējo ” ‘Kid A’ drūmo skanējumu nomainījis ar ‘Parachutes’ grūtsirdību” (“Spin”, 2007.g.marts, 88.lpp.).

[youtube exZLz4oweA0 nolink]

Negribētos pievienoties tam, manuprāt, mazliet divkosīgo kritiķu pulciņam, kas vienlaikus vienā situācijā var uzteikt ‘X & Y’ dziļo skanējumu un nākamajā brīdī Krisam Mārtinam pārmest to, ka viņa mūzika ir definējusi jaunu popmūzikas apakšnovirziena skanējumu un vienlaikus kalpojusi par ietekmi vairākiem citiem mūziķiem, šajā gadījumā – arī iepriekš citādākā žanrā muzicējušajam Metam Heilzam. Diezgan stulbs pārmetums būtībā – par neko, par to, ka kāds mūziķis, kas kļuvis populārs, teorētiski varētu tikt vainots pie tā, ka kāds cits mūziķis, kas iepriekš ir rakstījis labāku mūziku, nu ir “krities” savos kvalitātes rādītājos. Un lai arī cik fašistisks būtu šāds pārmetums, tomēr jāpiekrīt, ka ‘Memory Man’, kura tapšanā Heilzam palīdzējusi viņa sieva un brālis, pārstāv lielos daudzumos un lielākām tautas masām krietni “sagremojamāku” mūzikas žanru. Pēc ‘Glimmer’, kas iesākas kā skumjš Heilza un akustiskās ģitāras duets a-la-Semjuela Bīma vai “Eels” manierē, seko ‘Vapour Trail’, kur visam šim līdzinieku sarakstam pievienojas arī Ričards Eškrofts, atsauces uz kura daiļradi pilnībā apstiprina ‘Memory Man’ “populārzinātnisko” dabu.

Par laimi albuma otra puse sevī ietver vairākus ne tik vienkāršus (vismaz Heilza daiļrades kontekstā) un vienslāņainus skaņdarbus, kas arī kļūst par iecienītākajiem ‘Memory Man’ opusiem. Šeit minams kaut vai tipiskās “Radiohead” tradīcijās ieturētais ‘The Lake’ ar klavieru pavadījumu un epizodiskām zvaniņu iespēlēm vai elektroniskais ‘Black Hole’, kas ritma ziņā pamatīgi atgādina ‘Newborn’ no “Elbow” repertuāra. Taču viena no nenoliedzami skaistākajām ‘Memory Man’ epizodēm ir albuma priekšpēdējā dziesma ‘Garden Of Love’, kuras veidošanā piedalījies projekta “The Blue Nile” līderis Pols Bukanans, ko stila ziņā varētu droši nosaukt par “Aqualung” priekšgājēju un Heilza skolotāju. Diemžēl viņa klātbūtne platē nespēj visus ‘Memory Man’ mīnusus vērst plusos, un šie mīnusi ir un paliek tikpat fašistiski kā pārmetumi “Coldplay” par to, ka viņi ir tādi, kādi viņi ir. Jā – salīdzinoši krietni “popsīgāks”, jā – salīdzinoši krietni seklāks (vismaz albuma pirmā puse), tomēr nenoliedzami skaists, melodisks, sapņains, varbūt optimistiskāks un vieglāk sagremojams par slaveno “Aqualung” debiju. Ja klausoties dziesmu ‘Good Times Gonna Come’ no 2002.gada plates, tev galvā šāvās domas, kuras visveiksmīgāk, šķiet, vārdos ir ietērpis Kaspars Dimiters: “kaut kam tuvam, bet neredzamam tu čuksti: es nāku / jo tu zini, ka nomirt ir vienīgais sākums”, tad ‘Memory Man’ 11 dziesmu un 50 minūšu skanējuma kvintesenci ietver albumu noslēdzošās klavieru balādes ‘Broken Bones’ piedziedājuma vārdi “I just need a little more time with you”. Pavadījis kādu laiciņu ekskluzīvi tikai ‘Memory Man’ mūzikas sabiedrībā, tu piedosi Heilzam viņa četrus gadus ilgo prombūtni un sēri pasmaidot pie sevis noteiksi: būtībā jau neko neesi palaidis garām”.

Noklausies:

‘Something To Believe In’
[audio:Aqualung_SomethingToBelieveIn.mp3]

‘The Lake’
[audio:Aqualung_TheLake.mp3]

‘Garden Of Love’
[audio:Aqualung_GardenOfLove.mp3]

Klajā laists: 13/03/2007 (USA); 02/04/2007 (Europe)